Kaut arī Mariupoles pilsēta ir gandrīz pilnībā sagrauta, Krievija varētu sarīkot tās ielās 9. maija Uzvaras dienas parādi. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pagaidām ir tikai sacījis, ka parādes tikšot rīkotas 28 pilsētās.

Ir zināms, ka centrālais gājiens Maskavā būs mazāks nekā iepriekšējos gados un tajā nepiedalīsies neviens ārvalstu līderis, pat ne Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko.

Tikmēr Mariupolē turpinās smagas rūpnīcas „Azovstaļ” apšaudes. Tiek ziņots, ka ar rūpnīcā esošajiem aizstāvjiem esot zaudēti sakari.

Savukārt Kijivas apkaimē ir atrasti vēl 20 nogalinātie cilvēki. Viņi gāja bojā laikā, kad teritoriju kontrolēja Krievijas karaspēks. Kopējais nogalināto civiliedzīvotāju skaits tagad pārsniedz 1200.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.