"Krievijas Federālais dienests militāri tehniskās sadarbības jautājumos nesen vērsās pie Tadžikistānas Aizsardzības ministrijas ar aicinājumu piegādāt 220 mm reaktīvos lādiņus "Uragan" raķešu iekārtām. Tāpat krievus interesē 203 mm lādiņi "Pion" lielgabaliem, kā arī kaujas mašīnu "BMP–1" un "BMP–2" dzinēji, kas lielā daudzumā glabājas Tadžikistānas noliktavās," teikts Ukrainas izlūkdienesta paziņojumā.

Dienests arīdzan vēsta, ka Krievija mēģina savervēt algotņus Tadžikistānā un Kirgizstānā, lai viņi palīdzētu Krievijai cīņā pret Ukrainu.

Ukrainas bruņotie spēki tikmēr turpina īstenot sekmīgas pretuzbrukumu operācijas frontes līnijas ziemeļaustrumos un dienvidos.

Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā turpinoties jau 202. dienu, galvenā uzmanība joprojām ir pievērsta Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumu operācijām Harkivas un Hersonas apgabalos.

Ukrainas spēki atbrīvo arvien jaunas pilsētas

Ukrainas Robežsardzes dienests vēsta, ka no okupantiem ir atbrīvota Harkivas apgabala pilsēta Vovčanska. Tā atrodas tikai trīs kilometrus no Krievijas robežas un tika okupēta jau karadarbības pirmajā dienā 24. februārī.

Tāpat tiek ziņots, ka okupantu vienības ir pametušas Kreminnas pilsētu Luhanskas apgabalā.

"Kreminna ir pilnīgi tukša. Tur vairs nav ne policijas, no komendatūras, ne prokuratūras. Nekā nav, visi aizbraukuši.

Kreminnā pie pilsētas administrācijas ēkas jau trešo dienu izkārts Ukrainas karogs. Tas liecina, ka visi okupanti ir aizbēguši," vēsta Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

Viņš gan piebilst, ka Ukrainas bruņotie spēki šajā pilsētā vēl nav iegājuši.

Ukrainas bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi" ziņo, ka pēdējo divu nedēļu laikā Hersonas apgabalā ir izdevies atbrīvot 13 apdzīvotās vietas un 500 kvadrātkilometru lielu teritoriju.

Ukrainas armija pietuvojusies Hersonai

ASV militārās domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi raksta, ka Krievijas karaspēks ir zaudējis savas pozīcijas operatīvi nozīmīgajā Kiselivkas ciematā, kas atrodas aptuveni 15 kilometrus uz ziemeļrietumiem no apgabala administratīvā centra Hersonas.

Tas paver Ukrainas armijai labas iespējas vēl vairāk pietuvoties okupētajai pilsētai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka kopš 1. septembra valsts aizstāvji no iebrucējiem ir atkarojuši vairāk nekā 6000 kvadrātkilometru teritorijas valsts austrumos un dienvidos.

Runājot par Krievijas īstenotajiem uzbrukumiem Ukrainas elektrostacijām, Zelenskis norādīja, ka Krievijas mērķis ir kaitēt ne tikai Ukrainas, bet visas Eiropas iedzīvotājiem.

"Krievija cenšas nepieļaut, lai Ukraina varētu izmantot savas spējas situācijas stabilizēšanai Eiropā. Mūsu elektroenerģijas eksports ir tas, no kā Krievija šobrīd ļoti baidās. Jo mēs varam izjaukt Krievijas plānus šoziem iztukšot eiropiešu kabatas ar neprātīgām enerģijas cenām," paziņoja Zelenskis.

Blinkens: Krievija par agresiju maksā augstu cenu

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens slavēja Ukrainas bruņoto spēku ievērojamos panākumus cīņā pret Krievijas karaspēku, tomēr vairījās izteikt prognozes, kāda būs kara tālākā gaita, jo Ukrainā joprojām atrodoties nozīmīgi Krievijas spēki, kuri turpina uzbrukumus ne tikai ukraiņu aizstāvju pozīcijām, bet arī civiliedzīvotājiem.

Blinkens arī norādīja uz Krievijas izraisītā kara Ukrainā plašo globālo ietekmi.

"Mēs to redzam augstākās pārtikas cenās un augstākās enerģijas cenās. Krievija ir pārkāpusi starptautiskos principus, kas ir nepieciešami, lai uzturētu mieru un drošību. Tie ir principi, kas būtu jāievēro katrai valstij, kura uzskata, ka suverenitātei, teritoriālajai integritātei un neatkarībai ir nozīme.

Daudzas pasaules valstis ļoti vēlas, lai šī agresija beigtos un mazinātos tās izraisītās sekas. Krievija par šo agresiju maksā augstu cenu, kas var un kam vajag to apturēt," sacīja Blinkens.

Ukraina aicina piegādāt vēl efektīvākus ieročus

ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs paziņojis, ka Kremlim ir arvien grūtāk noslēpt no sabiedrības milzīgās neveiksmes, ko Ukrainā piedzīvo Krievijas armija. Viņš arī piebilda, ka ASV turpinās sniegt Ukrainai visu nepieciešamo palīdzību, lai tā spētu gūt militāros panākumus.

Kā vēsta izdevums "The Wall Street Journal", Ukrainas valdība ir lūgusi ASV piešķirt taktiskās ballistiskās raķetes ar darbības rādiusu līdz 300 kilometriem.

Ukraiņu militārā vadība ir norādījusi, ka šādas raķetes ir nepieciešamas, lai varētu efektīvāk cīnīties pret Krievijas karaspēku. Līdz šim ASV ir noraidījušas tālas darbības rādiusa raķešu piegādāšanu Ukrainai, baidoties, ka tās varētu izmantot uzbrukumiem Krievijas teritorijai.

Kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī karadarbībā Ukrainā ir nogalināti vismaz 5827 civiliedzīvotāji, paziņojis ANO Cilvēktiesību birojs. Vēl vairāk nekā 8400 cilvēku ir ievainoti. Lielāko daļu civiliedzīvotāju upuru ir izraisījuši artilērijas un raķešu uzbrukumi.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.