LTV filmēšanas komanda no Ukrainas pilsētas Harkovas ziņoja, ka iedzīvotāji pieraduši pie karadarbības valsts austrumos, bet vienlaikus paaugstināta spriedze starptautiski rada satraukumu arī Ukrainas iedzīvotājiem. Uzrunātie zināja stāstīt par kādiem cilvēkiem, kas gatavojas nepieciešamībai pamest valsti, taču masveida izceļošana netiek novērota.
Saistībā ar militārā konflikta draudiem Ukrainā Latvijas Ārlietu ministrija aicinājusi mūsu valsts iedzīvotājus pamest Ukrainas teritoriju. Ministrijas ārkārtas apziņošanas īsziņas ir sasniegušas apmēram 2000 cilvēku – lielākoties Latvijas iedzīvotājus, kuri īslaicīgi devušies apmeklēt Ukrainu. Lai palīdzētu cilvēkiem atgriezties, nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” organizējusi papildu reisus no Kijevas.
Par situāciju Ukrainā LTV uzrunāja reisa Kijeva–Rīga pasažierus.
Vitālijs dažus pēdējos gadus reizi nedēļā lido uz Ukrainu biznesa darīšanās. Atgriezties bija plānojis trešdien, bet biļeti samainīja arī Ārlietu ministrijas aicinājuma dēļ.
“Ja neskaita informāciju, par kuru mēs tagad runājam, tad principā dzīve Kijevā rit mierīgi. Jā, cilvēki, protams, par to runā. Katrs cenšas kaut kā nodrošināties, taču sajūtas, ka rīt būs katastrofa, es tur nejutu,” pastāstīja Vitālijs.
Arī Jevgeņijs atgriežas mājās: “Parastu cilvēku līmenī es tur nesajutu nekādu satraukumu vai kaut ko tādu.”
Ne visi sastaptie pasažieri bija tikpat optimistiski.
“Situācija Kijevā šobrīd ir mazliet saspringta. Cilvēki ir panikā, un visi baidās. To var just. Cilvēki nodrošina sevi ar benzīnu, veido pārtikas krājumus,” zināja stāstīt Ukrainas iedzīvotāja Arina.
“Ziniet, nekas nav skaidrs, un tas ir pats ļaunākais. Situācija, kad tu nesaproti, kas tevi gaida,” sacīja Ukrainas iedzīvotāja Viktorija.
Latvijas Ārlietu ministrijas rīcībā nav precīzu datu par to, cik Latvijas valstspiederīgo uzturas Ukrainā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē Ukrainu par savu pastāvīgo uzturēšanās vietu ir norādījuši aptuveni 900 valstspiederīgo, bet Ārlietu ministrijas ārkārtas apziņošanas īsziņas ir sasniegušas apmēram 2000 cilvēku – lielākoties tie ir Latvijas iedzīvotāji, kuri īslaicīgi devušies apmeklēt Ukrainu.
Kopumā Ukrainā patlaban varētu būt vairāki tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, LTV norādīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. Tiesa, pagaidām visai maz cilvēku devuši par sevi ziņu.
KONTEKSTS:
Ārlietu ministrija 11. februārī izplatīja aicinājumu Latvijas valstspiederīgajiem tuvākajā laikā izceļot no Ukrainas, ņemot vērā Krievijas radīto nopietno drošības apdraudējumu pie Ukrainas robežām un ticamus situācijas saasināšanās draudus.
Ņemot vērā iespējamus aviosatiksmes sarežģījumus, Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos pēc iespējas ātrāk izceļot no Ukrainas.
Ministrija izceļošanai aicina izmantot jebkuru no pieejamajiem drošajiem pārvietošanās veidiem – avioreisus vai sauszemes maršrutus, kas ved uz vai caur Eiropas Savienības/NATO dalībvalstīm. Latvijas valstspiederīgos, kuri pamatotu iemeslu dēļ nevar izceļot no Ukrainas, aicina reģistrēties Konsulārajā reģistrā vai pieteikties Latvijas vēstniecībā Kijevā un sekot līdzi aktuālajai informācijai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Tomēr rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai. 12. februārī notika telefonsarunas starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī starp Putinu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Tikmēr Iekšlietu ministrija izstrādājusi plānu gadījumam, ja Latvijā ierodas liels skaits cilvēku no Ukrainas.
