Prezidents solījis atjaunot valsti un uzvarēt karā ar Krieviju. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir rūpēties arī par iedzīvotājiem, kuri arvien asāk izjūt elektroenerģijas piegāžu traucējumus.
Zelenskis: vienotība un brīvība mums ir svētas
Ukrainā pirmdien tiek atzīmēta Pašcieņas un Brīvības diena. Ukrainas prezidents Zelenskis un pirmā lēdija Olena Zelenska piemiņas vietā Kijivas centrā godināja tur protestu mēnešos bojāgājušos.
Tieši šajā dienā 2013. gadā aizsākās Ukrainas iedzīvotāju protesta akcijas pret tā brīža prokrieviskās Ukrainas vadības nevēlēšanos parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Tieši ar šīm akcijām arī aizsākās tā sauktā Pašcieņas revolūcija, kuras laikā tika gāzts prokrieviskais Ukrainas līderis Viktors Janukovičs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka arī šajā kara šausmu pilnajā gadā Ukrainai izdosies visu pārvarēt, pārdzīvot un galvenais – uzvarēt. Īpašā video valsts iedzīvotājiem Zelenskis norādījis, ka šajā dienā ukraiņi atkal sapulcēsies Neatkarības laukumā Kijivas centrā, jo tieši šajā vietā vienmēr ir aizsargāta sava pašcieņa un brīvība, kas joprojām ir svarīgākie Ukrainas tautas ģenētiskajā kodā ierakstītie vārdi.
"Vienotība un brīvība. Mēs par tām vienmēr esam iestājušies, un mums nav tiesību tās aizmirst. Mēs vienmēr tās esam cienījuši, un mūsu pienākums ir tās aizsargāt.
Mēs vienmēr esam zinājuši, ko gribam, bet šogad visi arī redzēja, ko mēs varam. To redzēja gan draugi, gan ienaidnieki, gan sabiedrotie un partneri.
Mainījāmies arī mēs paši, daži pirmo reizi. Taču visi kopā mēs esam stāstījuši un turpinām stāstīt, ka vienotība un brīvība mums ir svētas. Tas ir palicis nemainīgs, un tagad var redzēt, cik vērti ir ukraiņi," teica Zelenskis.
Ukrainas valdība: iedzīvotājiem nav jādodas uz ārzemēm
Ukrainas prezidents arī norādījis, ka tiks darīts viss iespējamais, lai pārvietotu tos cilvēkus, kuriem šāda palīdzība ir nepieciešama.
Iestājoties arvien aukstākam laikam, Ukrainā pieaug satraukums par iespējām pārlaist ziemu, jo elektropiegādes traucējumi kļūst arvien jūtamāki un biežāki.
Turklāt nedēļas nogalē satraukumu izraisīja arī privātās enerģētikas kompānijas "DTEK" vadītāja Maksima Timčenko teiktais raidsabiedrībai BBC, kurā viņš izteicās, ka cilvēkiem būtu jāapsver iespēja izceļot no valsts uz dažiem mēnešiem, lai palīdzētu samazināt pieprasījumu Ukrainas energotīklā.
Tagad gan kompānija taisnojas, ka Timčenko neesot aicinājis iedzīvotājus izbraukt no valsts, jo ārkārtas situācijas enerģētikā īsti neesot. Jebkurā gadījumā gan Ukrainas prezidents Volidimirs Zelenskis gan citi varas iestāžu pārstāvji uzsver, ka tiek darīts viss iespējamais, lai situāciju stabilizētu.
Ukrainas dienesti gatavojas ārkārtas situācijām
Kā intervijā Ukrainas ziņu kanālam norādījis kompānijas "Ukrenergo" vadītājs Volodimirs Kudrickis, pat ja šajā ziemā Ukrainā iestāsies pilnīgs elektrības atslēgums, kas angliski tiek saukts par "blackout", tas vēl nenozīmēs pasaules galu.
"Tas varētu izskatīties pēc mums jau pieredzētās masveida raķešu apšaudes. Pirmās dažas stundas var nebūt elektrības, var būt traucēti sakari un citi komunālie pakalpojumi. Šī situācija būs kā īpašs uzdevums enerģētiķiem un citiem kritiskās infrastruktūras operatoriem," atzina Kudrickis.
"Taču mēs jau līdz šim esam veikuši vairākas šādas avārijas situāciju mācības, un ne tikai enerģētiķi, bet arī citu dienestu darbinieki skaidri zina, kā rīkoties, ja iestāsies pilnīgs elektrības atslēgums.
Vēl gan nekur nav teikts, ka šajā sezonā mēs ar pilnīgu elektrības pārrāvumu saskarsimies."
Zelenskis ir paziņojis, ka vissīvākās kaujas joprojām notiek Doneckas apgabalā. Lai arī slikto laikapstākļu dēļ uzbrukumu skaits esot nedaudz samazinājies, apšaudes joprojām notiekot ārkārtīgi bieži. Lēnām notiekot virzīšanās uz priekšu arī Luhanskas apgabalā, bet dienvidu virzienā ar rūpīgu aprēķinu tiekot iznīcināts ienaidnieka potenciāls.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
