Natālija strādā par skolotāju Kijivā, bet tuvinieki ir Zaporižjas apgabalā..

"Mēs ļoti baidāmies. Māsa dzīvo Zaporižjā, un tur visus šī situācija ir ļoti nobaidījusi," saka Ukrainas iedzīvotāja Natālija Boginska.

Kopš Krievija okupēja atomelektrostaciju un tās apkārtni, jau pagājuši vairāk nekā pieci mēneši un bailes par tur notiekošo ir pastāvīgi klātesošas.

"Man šķiet, ka mani jau ir grūti pārsteigt ar vēl kādu Krievijas nelietību. Tā jau ir tāda kā norma, ka Krievija izmanto to, ka mēs nevaram dot prettriecienu viņu artilērijai. Jo mēs pa atomelektrostaciju nešausim – tas ir skaidrs. Un viņi izmanto.

Viņi visu laiku izmanto mūsu godprātību, mūsu humānismu, kas ir Ukrainas valstij un vienkāršiem cilvēkiem, Ukrainas armijai.

Un rada tādas nelietīgas situācijas," uzskata Natālija. "Ir ļoti grūti pateikt, kas viņiem galvā notiek. Tādēļ es uzskatu, ka Zaporižjas apgabals, tāpat kā Kijiva un visa Eiropa, nav drošībā. Mēs saprotam, kāds drauds ir atomenerģija. Un mēs nevaram kontrolēt situāciju."

Zaporižjas apgabala daļā, ko Krievija okupēja jau kara sākumā, dzīvo Natālijas vecāki. Cenšas regulāri sazināties, sniegt jaunāko informāciju, jo okupētajās teritorijās dzīvojošajiem ir vāji sakari ar ārpasauli.

"Cilvēki izmanto augšējos stāvus un savu māju jumtus, lai sazinātos ar saviem tuviniekiem Kijivā vai Zaporižjā un lai vienkārši varētu pateikt, ka viņi ir dzīvi. Viņu pilsētā nedarbojas neviens veikals. Cilvēki dzīvo kā feodālos laikos, – no naturālās saimniecības. No tā, ko sagādājuši pagrabos, garāžās. Kaut ko izaudzē dārzos. Brīvprātīgie dažkārt atved humāno palīdzību un dažkārt var, piemēram, no Zaporižjas, kur dzīvo mana māsa, nodot vecākiem, sieru, citronus, medikamentus, veļas pulveri – to visu nopirkt ir neiespējami. Viņiem ir elektrība – periodiski ir un tad nav. Tāpat periodiski ir ūdens. Gāzes jau vairs nav, jo gāzesvads ir pušu. Un mēs ļoti pārdzīvojam par vecākiem. Un, protams, mēs ļoti ceram uz Ukrainas bruņotajiem spēkiem un uz palīdzību no Eiropas un visas pasaules, lai mums būtu ieroči, ar ko okupētās teritorijas atbrīvot," stāsta Natālija.

Natālija saka – vecāki visas šausmas nestāsta. Sargā meitas no pārdzīvojumiem, bet prom braukt negrib, jo atstātās mājas un iedzīvi nekavējoties ieņem okupanti.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.