“Lielākā daļa tehnikas palikusi šajos rajonos. Personāla pārvietošana bez tehnikas prasa daudz mazāk laika nekā ar tehniku un bruņojumu,” LTV raidījumam “Pasaules panorāma” skaidro bijušais Ukrainas armijas virspavēlnieks ģenerālis Viktors Muženko.

“Atceramies Krievijas mācību “Kaukāzs-2008” pieredzi. Pēc tām personālu atvilka, bet tehnika palika mācību rajonos.

Bet pēc nedēļas šie karavīri atgriezās un iegāja Gruzijā. Tas bija 2008. gada karš. Tāda situācija ar atkārtoties jebkurā brīdī arī pie Ukrainas robežām,” uzskata Muženko.

Spēka demonstrācija

Viņš bija Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks no 2014. līdz 2019. gadam. Muženko norāda, ka, neraugoties uz paziņojumu par karaspēka atvilkšanu, liela daļa Krievijas armijas tehnikas palikusi nesen notikušo militāro mācību rajonos. Un tādēļ gaidāms, ka personāls pie tās atgriezīsies, un nākamajos mēnešos spriedze atkal var saasināties.

“Ar ko skaidrot šādu Krievijas rīcību pavasara periodā pie Ukrainas robežām? Uzskatu, ka ir vairāki iemesli, tos var sadalīt četros blokos – politiski, ekonomiskie, ideoloģiskie un militārie. Attiecībā uz politiskajiem – šādu Krievijas rīcību, pirmkārt, izraisīja Ukrainas uzņemtais kurss uz NATO un Eiropas Savienību.”

“Ekonomiskie iemesli – manuprāt, tas ir jautājums par ūdens padevi Krimai un “NordStream 2” būvniecības apturēšanu.

“Ideoloģiskā rakstura iemesli – pēdējā laika strauji samazinājušās Krievijas ietekmes iespējas uz Ukrainas pilsoņu prātiem. To saistu ar telekanālu ''NewsOne'', ''ZIK'', kanāla ''112'' aizliegšanu, caur kuriem plūda Krievijas propaganda. Un vēl ir militārā rakstura iemesls. Tā bija spēka demonstrācija.”

Muženko vēsta, ka konfliktā ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem kopš gada sākuma gājuši bojā 37 Ukrainas karavīri.

“Ja skatāmies, kāds ieroču tips izmantots, tad aptuveni 65% gājuši bojā no snaiperu lodēm. Un mēs saprotam, ka no snaiperšautenēm šauj ne vien apmācīti šahtu strādnieki un kombainu vadītāji, bet gan profesionāli Krievijas karavīri.”

Kuģi palikuši Krimā

Muženko spriež, ka situācija pie Ukrainas robežas ir “stabili saspringta”. “Balstoties uz situācijas analīzi par Krievijas armijas vienību atvilkšanu no rajoniem pie Ukrainas robežas, pat [Krievijas] oficiālajā paziņojumā bija teikts – pārvest visas vienības, 41. armijas tehniku [..] uz  Pogonovo poligonu Voroņežas rajonā, kas ir 100, 150 km no Ukrainas robežas, dalībai mācībās “Zapad-2021”.

Mums arī ir informācija, ka kuģi, kas tika pārvesti no Baltijas kara flotes uz Melno jūru, arī ir palikuši Krimā. Informācija liecina, ne tikai šī, bet arī virkne citas tehnikas ir palikusi militāro mācību rajonos Ukrainas robežas tuvumā. Līdz ar to saprotam, ka ir plānota personāla atgriešanās pie šīs tehnikas. Jautājums – ar kādu mērķi? Es domāju, ka situācija attīstīsies cikliski.”

Ir nepieciešamas tiešas sarunas starp Ukrainu un Krieviju, kā arī pārmaiņas Normandijas sarunu formātā. Ar šādām iniciatīvām nācis klajā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.  Lai gan Krievija atsaukusi daļu no karaspēka, kas tika izvietots pie Ukrainas robežas, Ukrainā bažījas par jauniem uzliesmojumiem.

Šajā laikā Ukrainas prezidents nācis klajā ar virkni diplomātisku iniciatīvu. Ilgtermiņā prezidents Zelenskis līdzšinējā Normandijas formāta vietā vēlas redzēt paplašinātu sarunu formātu, kur līdz ar Ukrainu un Krieviju piedalās Francija un Vācija.

Gangsteri saprot tikai spēka valodu

“Es ticu, ka pašlaik vietā būtu vai nu Normandijas formāta paplašināšana vai paralēls formāts ar citām valstīm, ļoti nopietniem un spēcīgiem spēlētājiem. Un ne tikai tāpēc, ka viņi ir spēcīgi, bet arī tāpēc, ka viņi grib palīdzēt Ukrainai izbeigt karu.”

Ar spēcīgo valsti Zelenskis domā ASV, kuru līdzdalība sarunās pēc Maskavas sūtītajiem signāliem tiek uztverta kā Kremlim nepieņemama. Tāpat arī noraidīta Zelenska iniciatīva tikties Ukrainas nekontrolētajās teritorijās, taču Putins ir uzaicinājis Zelenski uz sarunām Maskavā.

“Ja mēs runājam par Donbasa problēmām, tad pirmkārt, Ukrainas vadībai būtu jātiekas ar [tā dēvēto] Doņeckas tautas republikas un Luhanskas tautas republikas līderiem un tikai tad runāt ar trešo valstu pārstāvjiem. Ja runājam par divpusējām attiecībām, tad, lūdzu, mēs uzņemsim Ukrainas prezidentu Maskavā jebkurā viņam pieņemamā laikā,” pavēstīja Putins.

Zelenskis pagaidām apstiprinājis, ka ir gatavs šādai vizītei. Tikmēr pašmājās viņa politiskie konkurenti apšauba prezidenta samierniecisko pieeju, kas viņa prezidentūras divos gados nav nesusi rezultātus. LTV raidījumam “Pasaules panorāma” stāsta bijušā prezidenta Petro Porošenko partijas “Eiropas solidaritāte” deputāts Volodimirs Arijevs:

“Putinu var apturēt tikai spēka parādīšana no otras puses. Kad ielu gangsteris saprot, ka viņa pretinieks ir stiprs vai stiprāks, tad sākas sarunas. Citādi ne.

Tagad mēs redzam, ka Minskas vienošanās ir strupceļā, bet spiediens no Krievijas puses kļuvis spēcīgāks nekā pirms diviem gadiem, krieviem saprotot, ka Ukrainas vadītāju pozīcijas ir vājākas nekā pirms tam.”

Ukrainai nevajag vēl vienu slēgto zonu

Tikmēr frontes līnijā citas bažas – militārā spriedze joprojām saglabājas un vēsturiskā pieredze atgādina – laikā, kad notiek tiešas sarunas ar Putinu dažādos formātos, Donbasā konflikta temperatūra pieaug. To regulāri izjutis 503. jūras kājnieku bataljons, stāsta tā preses virsnieks Oleksijs Hodzenko, kura vienībai, pēc viņa teiktā, pašlaik lielākās problēmas sagādā īpaši labi apmācīti snaiperi.

“Skaidrs, ka separātistiem nevarēja pietikt ieroču, lai turpinātu karadarbību septiņus gadus. Tāpēc Krievijas mērķis ir piegādāt ieročus, bruņutehniku.

Un, protams, kad iekšā ieiet Krievijas speciālisti, viņi rīkojas pavisam citā līmenī. Ne reizi vien, kad notiek samiti vai sanāksmes, tiek izmantota šāda eskalācija Austrumukrainā, lai iegūtu labākas pozīcijas sarunās.”

Tomēr, neraugoties uz riskiem, prezidenta Zelenska nostāja par sarunu prioritāti īpaši izgaismojās zīmīgā replikā Černobiļas AES katastrofas 35. gadadienas atceres pasākumos. Zelenskis uzsvēra – Donbasa nekontrolētā daļa Ukrainā nedrīkst kļūt par vēl vienu atsvešināšanas zonu, kā mēdz dēvēt teritoriju ap avarējušo atomelektrostaciju, kas tāpat kā konflikts Austrumukrainā turpina nest Ukrainai tikai zaudējumus.