"Pirmkārt, nevajadzētu cerēt uz to, ka tūlīt nomirs Putins. Cerēt, ka sankcijas tūlīt ekonomiski piebeigs Krieviju vai ka Krievijas iedzīvotāji pamodīsies un izies uz pretkara protestiem. Nekas tāds nebūs. Ukrainai ir jācīnās un viss jāatrisina kaujas laukā," intervijā BBC ukraiņu redakcijai teica Kučma.
Pēc viņa domām, pašlaik nekādas miera sarunas ar Krieviju nav iespējamas.
"Pārāk daudz bēdu, postažas un šausmu mūsu zemei nesis Putins. Nogalināti simtiem ukraiņu bērnu. Nezinu, kā pēc tam iespējams meklēt kompromisu."
Kučma norāda, ka Putins gribēja iznīcināt Ukrainas valsti, bet panācis tās otru atdzimšanu. "Mēs pašlaik ejam tieši pa šo ceļu – vienotas Ukrainas nācijas nostiprināšanas ceļu. Mūsu nācija ir apzinājusies sevi un gatava cīnīties par savu identitāti," uzsver Kučma, kurš bija Ukrainas prezidents no 1994. līdz 2005. gadam.
Viņš uzskata, ka Krievijas agresiju nepieciešams apturēt Ukrainā, jo pretējā gadījumā Putina režīms gribēs doties vēl tālāk.
Kučma gan prognozē, ka tādā gadījumā lielākās briesmas draudētu nevis Lietuvai vai Polijai, bet gan tām pēcpadomju valstīm, kas nav uzņemtas NATO.
"Jau pierasti kļuvuši mājieni par Moldovu vai Kazahstānas ziemeļiem; tagad šajā kontekstā tiek pieminēta arī Gruzija. Krievija uzbrūk tikai tiem, kas ir par to krietni vājāki, vēl labāk – ja daudzkārt vājāki," secina Kučma.
Pēc viņa domām, Putina režīms neuzdrošināsies mest izaicinājumu NATO, it sevišķi tagad, kad Ukrainā zaudējis savas armijas kaujasspējīgāko daļu.
"Konvencionālā karā NATO samaltu miltos Krievijas armiju, bet atomkarā Krievija vienkārši tiktu iznīcināta. Vai Putins būs gatavs sākt karu, kuram iespējami divi iznākumi – zaudēt vai iet bojā? Normālam cilvēkam uz šo jautājumu būtu tikai viena atbilde, bet tas ir normālam..."
Kučma arīdzan uzsvēris, ka Ukrainas tauta uz mūžiem būs pateicīga Polijai, Lielbritānijai, ASV, Kanādai, Baltijas un Skandināvijas valstīm, Čehijai un Slovākijai par lielo atbalstu, ko tās sniegušas Ukrainas vēsturei svarīgā brīdī.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs trešdien paziņoja, ka Krievija ir gatava vienoties par miera sarunām ar Ukrainu, bet Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sacīja, ka Kremļa saimnieks vēlas sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan apšauba Krievijas vēlmi sēsties pie sarunu galda, lai izbeigtu pašas izraisīto karu Ukrainā.
"Krievija sāk apzināties neizbēgamo faktu, ka to atzīs par teroristisku valsti. Pēc visa tā, ko ir paveikusi Krievijas armija un it kā privātās Krievijas militārās kompānijas, neviena cita teroristu organizācija pasaulē nevar pretendēt uz pārākumu varmācībā," uzskata Zelenskis.
"Krievija noteikti ir pirmajā vietā starp teroristiem. Viņi aktivizē dažādus emisārus ar tēzēm, ka teroristiskā valsts it kā vēlas sarunas...
Ja Krievija tiešām vēlētos kara beigas, tā tagad nesavilktu savas karaspēka rezerves Ukrainas dienvidos un neveidotu nogalinātu nevainīgu cilvēku masu kapus Ukrainas teritorijā.
Ir vienkārši pretīgi, kad eiropeiskas vērtības atbalstošu lielvalstu bijušie vadītāji strādā Krievijai, kas cīnās pret šīm vērtībām," sacīja Zelenskis.
Zelenskis intervijā izdevumam "South China Morning Post" atklājis, ka viņš vēlas runāt ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, lai pārliecinātu Pekinu palīdzēt izbeigt Krievijas uzsākto karu.
Zelenskis aicina Ķīnu izmantot savu ekonomisko un politisko ietekmi, lai piespiestu Krieviju apturēt karadarbību Ukrainā un ievērot starptautiskās normas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
