Pēc viņa vārdiem, Krievija daudzviet gatavojas savu ieņemto pozīciju nosargāšanai, bet Ukrainas pretuzbrukums varētu sākties rudenī.
"Es gribētu teikt, ka šajās 100 dienās Krievija nav sasniegusi savus stratēģiskos mērķus. Tieši pretēji – Krievija ir piedzīvojusi stratēģisku zaudējumu.
Jā, nežēlīgas kaujas un agresija Ukrainas austrumos turpinās, taču stratēģiskie zaudējumi dažādos virzienos ir ļoti labi pamanāmi.
Pie Ukrainas armijas veiksmēm es gribētu pieskaitīt to, ka ir izdevies panākt Krievijas spēku atkāpšanos no Kijivas un ienaidniekam neizdevās ieņemt Ukrainas galvaspilsētu.
Veiksmes stāsts ir arī tas, ka turpina darboties Ukrainas pretgaisa aizsardzība, lai arī Krievija gribēja to iznīcināt jau pirmajās dienās. Taču krievu lidmašīnas un raķetes joprojām tiek notriektas.
Vēl noteikti jāatgādina par to,ka Ukraina nogremdēja Melnās jūras flagmani, kreiseri "Moskva", turklāt izmantojot pašu ukraiņu ražoto raķeti "Neptun".
Panākums ir arī Krievijas spēku atspiešana no Ukrainas austrumu lielpilsētas Harkivas, lai arī kaujas tur joprojām turpinās.
Kopumā, raksturojot situāciju – ja agrāk Krievija mēģināja vienlaicīgi uzbrukt visas frontes līnijas garumā, un tie pašlaik ir aptuveni 1000 kilometri Ukrainas austrumos un dienvidos, tad tagad pēc ciestajiem zaudējumiem Krievijas armija koncentrējas valsts austrumos un darbojas uz konkrētiem punktiem. Tā ir Severodonecka, Bahmuta, Limana, Izjuma, Avdejevka.
Dienvidos jau ir novērojams tas, ka krievu karaspēks sāk veidot otro un trešo aizsardzības līniju. Tas liecina par to, ka papildus artilērijas uzbrukumiem nenotiek aktīvas sauszemes spēku uzbrūkošas darbības.
Tas apstiprina to, ka pašlaik lielākie resursi ir novirzīti Ukrainas austrumu reģionos, bet dienvidos uzsvars tiek likts uz okupēto pozīciju noturēšanu.
Kopumā situācija attīstās tā, ka Ukrainai ir izdevies samazināt Krievijas spēku uzbrukuma tempus, taču diemžēl vēl ne visos virzienos.
Mēs redzam, ka Ukrainas aizsardzības spēki dara visu iespējamo, lai apturētu ienaidnieku arī austrumos.
Pēc tam, kad šī pretinieka apturēšanas stadija būs izdevusies, situācija vairāk vai mazāk stabilizēsies. Un, ja mūsu ārvalstu partneru sniegtā palīdzība turpināsies tikpat aktīvi kā līdz šim, mēs jau tuvāk rudenim varēsim organizēt placdarmus pretuzbrukumiem."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
