Līdz 1987.gadam Dņepropetrovska bija slēgta pilsēta ārzemniekiem, jo tajā slepenās Padomju Savienības kosmosa programmas. Tagad Ukrainai galvassāpes rada citas raķetes – tās, kuras krīt blakus esošajā Doņeckas un Luhanskas apgabalā.
Dņepropetrovska līdz šim bijis viens no ražīgākajiem Ukrainas reģioniem - tas dod 20% no valsts kopprodukta. Tajā ir kalnrūpniecības, mašīnbūves, ķīmijas, raķešu un kosmosa tehnoloģijas, lauksaimniecības uzņēmumi.
„Līdz karadarbības sākumam vairāk nekā 30% eksporta plūda uz Krieviju un NVS valstīm. Tāpēc tagad visi reģiona spēki tiek veltīti tam, lai atrastu jaunus noieta tirgus un lai pārorientētu uzņēmumus Eiropas un Āzijas tirgiem. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam zaudēt darba vietas. Lai tās saglabātu, ir jāatrod noieta tirgi. Un te mums ir daudz darāmā kopā ar Baltijas valstīm, tai skaitā Latviju,” saka Dņepropetrovskas tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidents Vitālijs Žmurenko.
Ar kopējo tirdzniecības apjomu - 220 miljoni eiro gadā - Ukraina ir Latvijas piektais nozīmīgākais eksporta partneris ārpus Eiropas Savienības. Pērn eksports saruka par 19%, bet imports no Ukrainas samazinājās par 25 %. Kritums vērojams arī ukraiņu pusē. „Sadarbība eksistē tikai uz papīra. Mēs divas reizes bijām vizītē Latvijā. Jūsu uzņēmēji ir bijuši te. Taču teikt, ka attiecības attīstītos vētraini, nevaru. Tagad mums ir uzdevums aktivizēt kopīgo darbu ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru, lai apgūtu jūsu pozitīvu pieredzi, ko ieguvāt stājoties Eiropas Savienībā,” norāda Žmurenko.
Dņepropetrovskas apgabala administrācija cer, ka maijā parakstītais Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līgums nāks par labu ekonomikai. Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas ratificēja līgumu. „Eiropas valstu saimē ir dažādi viedokli par Ukrainas krīzi. Bet tieši Latvija un Īslande ir mūsu paši principiālākie draugi. Liels paldies par to!” saka Dņepropetrovskas apgabala administrācijas vadītāja vietnieks Boriss Filatovs.
„Kā saka Ukrainā - darbam redz ne malu, ne gala. Jāuzloka piedurknes un jāstrādā. Mazāk runāt un vairāk darīt. Eiropas standarti mums nav jaunums. Virkne lielo uzņēmumu jau sen strādā ar Eiropas valstīm un strādā pēc Eiropas standartiem. Bet runājot par vidējiem uzņēmumiem, jā, tie sāks izjust šo pārejas periodu, kad savu produkciju nāksies pielāgot eiropiešu normām. Tāpēc Latvijas, tostarp citu
Baltijas valstu pieredze, kā jūs gatavojāties stājoties ES, ko un kā jūs darījāt, to mums gribētos apskatīt, uzzināt un ieviest, lai varam iekļauties eksporta plūsmā uz Eiropas Savienības valstīm,” skaidro Žmurenko.
Ukrainas premjers Arsenijs Jaceņuks brīdinājis vietējos uzņēmējus, ka tirdzniecības sakari ar Krieviju var pilnībā pārtrūkt un zaudējumi no nepārdotajām ukraiņu precēm šogad var sasniegt piecus miljardus dolāru.
Starptautiskās finanšu institūcijas prognozē Ukrainas iekšzemes kopprodukta kritumu 5–7% procentu robežās. Taču vienlaikus Ukrainas vajadzības pieaug: Pretterorisma operācijai Donbasā valdība nupat piešķīra papildus 12 miljardus grivnu (ap 850 miljonus eiro). Tā kā trūkst līdzekļu, valdība ieviesusi kara nodokli 1,5% apmērā no algas, lai varētu finansēt armijas vajadzības.
