Kā norāda Krievijas pētnieki, "Vāgnera grupas" galvenais sponsors ir par Putina pavāru dēvētais Jevgēņijs Prigožins, tāpēc arī var pieļaut, ka faktiski šī privātā militārā struktūra aizsargā Putinam tuvu stāvošo personu intereses ārvalstīs.
Šajās dienās Ukrainas Drošības dienests publiskojis vairāku simtu Krievijas pilsoņu ārzemju pasu datus, kas, pēc izmeklētāju domām, apstiprina šo personu iespējamo dalību dažādos bruņotajos konfliktos Āfrikā. Pētot iespējamo "Vāgnera grupas" saistību ar Kremli un izanalizējot aptuveni 1000 pasu datu, ukraiņu izmeklētāji noskaidrojuši, ka vairums dokumentu krievu algotņiem ir izdoti vienā un tajā pašā Maskavas nodaļā, kas izdevusi viltus dokumentus arī Solsberijas indēšanas lietā iesaistītajiem izlūkdienestu virsniekiem. Vairākiem simtiem dokumentu atšķiras tikai pēdējie daži cipari.
Publiskoti ir arī 150 Sudānas protestu apspiešanā iesaistīto "Vāgnera grupas" kaujinieku vārdi. Tiek apgalvots, ka šie cilvēki Sudānā nogādāti ar Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīnām, bet šos pakalpojumus apmaksājusi privātā aviācijas firma "M Invest", kuru arī saista ar Prigožinu.
Ukrainas Drošības dienesta publiskoto informāciju apstiprinājuši arī pētnieciskā centra "Bellingcat" analītiķi. Viņi papildus jau izskanējušajām ziņām noskaidrojuši arī to, ka "Vāgnera" kaujinieki no dažādiem Krievijas reģioniem vairumā gadījumu uz ārvalstīm lidojuši caur Krasnodaru - caur Paškovska lidostu, kas atrodas vien nepilnu 30 kilometru attālumā no "Vāgnera privātās militārās kompānijas" treniņu bāzes.
"Bellingcat" arī norāda, ka gadījumā, ja ukraiņu specdienestu publiskotā informācija izrādīsies precīza, tas norādīs uz to, ka Krievijas valdība ne tikai piever acis uz "Vāgnera grupas" militārajām operācijām ārvalstīs, kuras, starp citu, Krievijā ir aizliegtas ar likumu, bet arī ir aktīvi iesaistītas šādu operāciju īstenošanā.
Arī vairāki ārvalstu mediji norāda, ka varas paspārnē strādājošu privātu militāru struktūru ideja Kremlim ir ļoti ērta, jo pierādīt šādu privāto armiju saistību ar valsti faktiski nav iespējams.
Arī starptautisko likumu normas neregulē privāto militāro struktūru statusu, tāpēc tiek prognozēts, ka šādu spēku izmantošana starptautisku jautājumu risināšanā varētu turpināties.
