Ukrainas cīņa ar Krievijas propagandu notiek medijos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Viens no ieročiem, ko izmanto Ukraina ir melu un nepatiesas informācijas atmaskošana: pie tā strādā žurnālisti ar mērķi sniegt pienācīgu atbildi manipulējošai infomācijai. Kā šī cīņa veicas un vai arī šis nav kļuvis par līdzvērtīgu propagandas kanālu?

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Pirms vairāk nekā gada ukraiņu žurnālisti uzsāka projektu “StopFake”, kurš atmasko nepatiesas ziņas saistībā ar Ukrainu. Pārliecinošs vairākums dezinformācijas nāk no Krievijas, taču arī Ukrainas un Rietumu žurnālisti izpelnās organizācijas uzmanību.

“Galvenais iemesls, [kāpēc nodibināja “StopFake”], bija sniegt pienācīgu atbildi tām problēmām medijos, ar kurām mēs sākām saskarties. Ar to es domāju manipulējošu informāciju,” stāsta viena no organizācijas līdzdibinātājām Margo Gontara. “Dažbrīd tur nemaz nav faktu, tikai meli. Tāpēc radās ideja par vietni, kur apkopot visu nepatieso informāciju, lai atspēkotu to.”

Pēc Margo Gontaras pieredzes, nepatiesas ziņas atpazīt ir viegli. Grūti ir atspēkot tās. “Nepieciešams ievākt daudz pierādījumu un uzrādīt tos, nevis atbildēt tā, kā “RIA Novosti” to parasti dara: “Mūsu informācija avots sacīja to, bet mēs nevaram ne nosaukt, ne parādīt viņu.” Avoti ir jāatklāj, lai tev noticētu,” viņa skaidro.

Nav viena veida, kā atmaskot safabricētu informāciju. Katram gadījumam vajag citādu pieeju. Piemēram, pērn novembrī Krievijas Pirmajā kanālā pārraidīja interviju ar Doņeckas reģiona Stepanivkas ciemata galvu, kurš stāstīja, ka karojošajiem ukraiņiem valsts austrumos piesolīts zemesgabals ar diviem vergiem. Šajā gadījumā atlika noskaidrot, ka intervētais vīrietis tikai uzdodas par amatpersonu, jo īstā bija aizbēgusi. (Avots: http://www.stopfake.org/en/fake-ukrainian-militaries-are-promised-a-parcel-of-land-and-two-slaves/)

Mazāk absurdas, taču tik un tā nepatiesas ziņas paretam novērojamas arī ukraiņu žurnālistu darbā. Piemēram, pagājušogad decembrī internetā izplatījās bilde ar it kā notikušu mītiņu, kurā krievu karavīru mātes pieprasa atbildēt, kur pazuduši viņu dēli. Vairāki Ukrainas mediji uzķēra šo ziņu. “Viņi izplatīja [ziņu] kā ierakstu no krievu sociālā tīkla “ВКонтакте”, kurā redzamas mātes ar niknām sejām. Bet patiesībā tā bija [bilde] no Čečenijas 1994. gadā. (avots: http://www.stopfake.org/en/photo-from-chechnya-dated-1994-is-presented-as-depicting-actual-events-in-rostov/) Viņi varēja to pārbaudīt, jo tas ir diezgan viegli,” uz žurnālistu kļūdu norāda Margo. Viņa gan nenoliedz, ka mītiņš patiešām noticis. Taču, tā kā ar bildi tika manipulēts, visticamāk, [žurnālistiem]  nav nekādu pierādījumu.

Margo Gontara šādas ukraiņu žurnālistu kļūdas noraksta uz nevērības rēķina, ko pastiprina antipātijas pret krieviem. Tā ir daļa no informācijas kara, kurš dažbrīd kļūst pavisam dīvains. Nākamais gadījums to apliecina.

Pērn augustā divi ukraiņu telekanāli - “Ukrainas TV” un “Inter” - publicēja video, kurā redzams ballistiskās raķetes sprādziens. Telekanāli apgalvoja, ka video ataino prokrievisko separātistu uzbrukumu Doņeckas rajona Makijivkas pilsētai. Dienu vēlāk Krievijas telekanāls “Zvezda” publicēja šo pašu video, sakot, ka raķeti palaidusi Ukrainas armija. Patiesībā nevienam nav taisnība. Apliecinājums tam ir video, kur šī pati eksplozijā redzama no cita rakursa. (avots: http://www.stopfake.org/en/video-fake-makeevka-was-fired-by-ballistic-missiles/) Pirmkārt, raķetes palaišana bija neveiksmīga. Otrkārt, tas filmēts pirms diviem gadiem.

Taču informācijas karš var kļūt vēl dīvaināks. Nākamais piemērs ir, iespējams, absurdākais, ar kuru saskaries “StopFake”. Proti, pagājušogad aprīlī Ukrainas telekanāls “Espresso.tv” publicēja bildi ar tukšiem veikala plauktiem, vēstot, ka Krimā iestājusies pārtikas krīze. “StopFake” pierādīja , ka bilde uzņemta ASV pirms diviem gadiem. (Avots: http://www.stopfake.org/en/espreso-tv-illustrated-food-shortage-in-crimea-with-a-picture-from-the-u-s/) Šo pašu ziņu atspēkojumu izmantoja Krievijas Pirmais telekanāls, taču visu pagrieza tā, lai izskatītos, ka attēlu par badu Krimā izplatījis pats “StopFake”. (Avots: http://www.stopfake.org/en/having-accused-stopfake-org-in-creating-fakes-channel-one-lied/)

“Mums tas bija kā sveiciens. Tas nozīmēja, ka [Krievijas Pirmais kanāls] ir skatījuši mūsu vietni,” atceras Margo “Un, tā kā viņi izmantoja mūsu ziņu atspēkojumu, tas nozīmē, ka viņi ir lasījuši mūs. Toties tas nozīmē, ka viņi zina, ka mēs atspēkojam viņu radīto saturu. Tas bija gluži kā pateikt: “Okei, “StopFake”! Mēs zinām, ka jūs tur esat.” Bet pēc tam no viņiem vairs nepienāca ziņas.”

Ko sasniedzis “StopFake” savā darbības laikā?. MargoGontara par vienu panākumu nosauc krievu mediju atmaskošanu viņa, taču augstāk par to viņa vērtē, “ka cilvēki runā par informācijas karu pēc būtības - ne tikai par to, kas noris starp Ukrainu un Krieviju, bet visur pasaulē.” Viņa uzsver, ka ir būtiski “atgādināt, ka kāds var izmantot informāciju, lai gūtu no tā labuma.”

Ukrainas un Krievijas informācijas karā melo kā viena, tā otra puse. Margo Gontara krievu medijus šajā ziņā uzskata par daudz profesionālākiem. Kaut arī tas viss var šķist smeldzīgi smieklīgi, pamatā šim informācijas karam ir īsts karš ar īstiem upuriem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti