Ukrainas valsts budžeta grozījumi paredz militāro izdevumu palielināšanu no aizņemtajiem līdzekļiem par gandrīz 387 miljardiem grivnu jeb desmitarpus miljardiem eiro.

Tas ļaušot īstenot neatliekamus uzdevumus aizsardzības jomā, lai atvairītu Krievijas bruņoto agresiju un savlaicīgi un pilnā apjomā piešķirtu finansiālo atbalstu militārpersonām.

Zelenskis informēja, ka sīvas kaujas turpinās. Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma kopumā veikusi apmēram četrarpus tūkstošus raķešu triecienu un vairāk nekā astoņus tūkstošus aviācijas uzlidojumu.

Papildu draudus rada Irānas droni-kamikadzes, un pēdējās divās dienās fiksēti 30 to uzbrukuma mēģinājumi. Notriekti 23 lidaparāti, un pie viena no tiem Zelenskis teica arī savu ikvakara runu.

Ukrainas bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi" brīdinājusi, ka Krievija arī turpmāk var izmantot dronus-kamikadzes, lai īstenotu masveida triecienus pa civilajiem un kritiskās infrastruktūras objektiem Ukrainas teritorijā. Savukārt Melnajā jūrā ir dislocēti Krievijas kuģi, uz kuriem atrodas 24 spārnotās raķetes "Kaļibr", kuras ir kaujas gatavībā.

Tas nozīmē to, ka Ukrainai ir nepieciešamas pēc iespējas vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmas.

ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins ir atklājis, ka novembra sākumā Ukrainas rīcībā varētu nonākt pretgaisa aizsardzības sistēmas "Nasams", bet tuvāko nedēļu laikā Ukrainas karavīrus apmācīs to lietošanā. Ostins norādīja, ka Ukrainai pašlaik visvairāk ir nepieciešams tieši pretgaisa aizsardzības aprīkojums, lai varētu atsist Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus. Viņš arī apliecināja, ka ASV kopā ar sabiedrotajiem turpinās strādāt pie tā, lai pēc iespējas ātrāk nodotu Ukrainai pēc iespējas vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Mediji vēsta, ka piektdien ASV izsludinās jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 275 miljonu dolāru vērtībā. Taču nav sagaidāms, ka šajā paketē būs iekļauti jauna veida ieroči. Visticamāk, Ukraina saņems tūkstošiem munīcijas vienību, kas ir paredzētas līdz šim piegādātajām ieroču sistēmām, tostarp sevi ļoti labi apliecinājušajām reaktīvās artilērijas raķešu iekārtām "Himars".

ASV Valsts departamentā pārstāvis Neds Praiss ir paziņojis, ka

Vašingtona ļoti uzmanīgi seko līdzi tam, lai Ukrainai piegādātie ieroči nenonāktu melnajā tirgū.

Amerikāņu ieskatā vislielākais risks esot tāds, ka rietumvalstu ieroči varētu nonākt pie Krievijas kontrolētajiem spēkiem. Tāpēc ASV ir izstrādājusi rīcības plānu, kas paredz uzlabot Ukrainas un kaimiņvalstu drošības spēku spēju uzskaitīt un aizsargāt ieročus un munīciju to nodošanas, glabāšanas un izvietošanas laikā, kā arī stiprināt robežkontroli un atbildīgo iestāžu sadarbību, lai novērstu, atklātu un pārtrauktu nelikumīgu ieroču tirdzniecību.

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras eksperti pēc Ukrainas valdības lūguma šajās dienās apmeklē divus kodolobjektus Ukrainā, lai pārliecinātos, ka tur nav izgatavotas tā dēvētās "netīrās bumbas". Kijiva aicināja veikt pārbaudi, lai atspēkotu Krievijas paziņojumus, ka Ukraina it kā gatavojas savā teritorijā izmantot bumbu, kas var saturēt radioaktīvus materiālus.

Krievija līdz šim nav sniegusi ticamus pierādījumus saviem apgalvojumiem. Rietumvalstis Krievijas apgalvojumus ir nosaukušas par meliem un brīdinājušas, ka pati Krievija, iespējams, gatavojas kodolieroču izmantošanai Ukrainā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.