Kārtējos Krievijas raķešu uzbrukumus šonakt piedzīvoja Mikolajivas pilsēta Ukrainas dienvidos. Vairākos pilsētas rajonos ir atskanējuši spēcīgi sprādzieni, un vismaz viens cilvēks ir guvis ievainojumus, paziņoja pilsētas mērs Oleksandrs Sinkevičs.
Krievija pārvieto karaspēka vienības uz Zaporižjas apgabalu
ASV militārā domnīca "Kara izpētes institūts" raksta, ka atsevišķas Krievijas karaspēka vienības no Doneckas apgabala ziemeļiem pārvietojas uz daļēji okupēto Zaporižjas apgabalu, līdz ar to esot apturēts krievu uzbrukums Slovjanskai.
Domnīcas analītiķi uzskata, ka tas ļaus Ukrainas bruņotajiem spēkiem sākt pretuzbrukumu Izjumas pilsētas virzienā Harkivas apgabalā.
Krievijas karaspēka pārsviešana uz Zaporižjas apgabalu liekot domāt, ka Ukrainas spēki gatavojas plašākiem pretuzbrukumiem dienvidu frontē.
Zaporižjas apgabalā atrodas viena no Eiropā lielākajām atomelektrostacijām (AES), ko kontrolē Krievijas karaspēks. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pauda bažas, ka Krievija Zaporižjas AES izmanto kā "kodolvairogu".
Bažas par atomelektrostacijas drošību
"Mūs nopietni satrauc tas, ka Krievija ir sagrābusi kodolobjektus Ukrainā, jo īpaši Zaporižjas atomelektrostaciju, kas ir viena no lielākajām Eiropā.
Pienāk ticama informācija, ka Krievija izmanto šo atomelektrostaciju kā kodolvairogu, lai apšaudītu Ukrainas civilos un militāros objektus.
Protams, ukraiņi nevar šaut pretī un to arī nedarīs, jo tas varētu izraisīt briesmīgu katastrofu. Ir ļoti svarīgi, lai Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai būtu nodrošināta pieeja Zaporižjas atomelektrostacijai un tās eksperti varētu novērtēt, vai tur tiek ievēroti visi nepieciešamie drošības nosacījumi," sacīja Blinkens.
Ukrainas varasiestādes iepriekš ziņoja, ka Krievijas karaspēks Zaporižjas atomelektrostacijā ir izvietojis lielu daudzumu sprādzienbīstamas munīcijas.
Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis pateicās ASV par papildu militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai 550 miljonu dolāru vērtībā.
Zelenskis norādīja, ka tas pietuvinās Ukrainu uzvarai karā pret Krieviju. Vašingtona paziņojusi, ka jaunā palīdzības pakete ietvers papildu munīciju reaktīvās artilērijas raķešu iekārtām "HIMARS", kā arī artilērijas šāviņus.
Zelenskis arī kritizēja rietumvalstu reakciju uz Krievijas īstenoto Krimas pussalas okupāciju un aneksiju 2014. gadā. Viņaprāt, tā bija "vāja un nepietiekami principiāla", tāpēc Krievija varēja īstenot vēl plašāku militāro iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Tramps: Ukraina varēja izvairīties no uzbrukuma
Savukārt bijušais ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka Ukraina būtu izvairījusies no Krievijas pilna apmēra iebrukuma, ja atzītu Krimu par Krievijas teritoriju un atteiktos no plāna iestāties NATO. Tramps to paziņoja kādā ASV radiošovā.
Viņš arī esot pārliecināts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebūtu uzdrošinājies uzsākt karu Ukrainā, ja Tramps joprojām būtu ASV prezidents.
Arī iepriekš Tramps ir nācis klajā ar pretrunīgiem izteikumiem saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Februāra beigās viņš nosodīja Krievijas uzsākto karu Ukrainā, lai gan dažas dienas agrāk bija publiski apbrīnojis Putina "ģenialitāti". Savukārt maijā Tramps paziņoja, ka ASV valdībai vajadzētu piešķirt finansējumu drošības uzlabošanai skolās, nevis palīdzības sniegšanai Ukrainai.
ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs paziņojis, ka kopš 24. februāra karadarbībā Ukrainā ir nogalināti vismaz 5327 civiliedzīvotāji, bet vēl vairāk nekā 7000 ir ievainoti.
Paziņojumā norādīts, ka lielāko daļu reģistrēto civiliedzīvotāju nāves gadījumu izraisīja sprādzienbīstami ieroči ar lielu iedarbības laukumu, tostarp smagā artilērija un raķetes. Visticamāk, ka patiesais karā nogalināto un ievainoto civiliedzīvotāju skaits ir daudz lielāks.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
