Kopumā kaimiņvalsts jau ir atvērusi četrus bēgļu reģistrācijas centrus, kuros ukraiņi bieži vien arī paliek nakšņot pirmajās dienās pēc ierašanās.
ĪSUMĀ:
- Otra pieprasītākā vieta pēc Viļņas, kurp dodas bēgļi no Ukrainas, – Klaipēda
- Labdarības iniciatīva “Stipri kopā” iespējamo kara bēgļu izmitināšanas vietas sākusi apzināt pirms kara sākuma
- Uz Lietuvas robežas ieviesta bēgļu plūsmas kontrole, lai novērstu cilvēktirdzniecības risku
Otra pieprasītākā vieta pēc Viļņas, kurp dodas bēgļi no Ukrainas, – Klaipēda
Virtuvē iekurta mājīga tā sauktā buržuika. Nelielais dzīvoklītis ir silts un diezgan ērts. Bēglei Jūlijai no Krivijrihas paveicās. Viņa kopā ar pusotru gadu vecu meitiņu, mammu un brāļa meitu pajumti atrada Klaipēdas Jūras muzejā. Kara bēgļu ģimene no Ukrainas iemitināta muzeja darbinieku atpūtas namiņā.
“Liels paldies muzeja darbiniekiem, kuri parūpējās par visu, kas ir nepieciešams dzīvei. Mums ir virtuve, vanna, kā arī visi nepieciešamie piederumi. Protams, mēs nezinām, cik ilgi tas viss varētu turpināties. Tāpēc man šeit pat piedāvāja vasarā kafejnīcā pastrādāt,” teica Jūlija.
Klaipēda ir otrā pieprasītāka pilsēta pēc Viļņas, kurp dodas bēgļi no Ukrainas.
To skaits Klaipēdā jau ir pārsniedzis četrus tūkstošus. Bēgļu Reģistrācijas centrā, kas atrodas Futbola skolas telpās, ierīkoti biometrisko datu noņemšanas punkti. Katru dienu caur tiem iziet vairāki simti ukrainiešu. Pie centra ēkas satiktās sievietes pastāstīja, ka uz Klaipēdu esot atbraukušas pie saviem vīriem vai paziņām, kas šeit strādājuši vēl pirms kara.
“Mans vīrs strādā Klaipēdā, un mēs visas pie viņa atbraucām. Mums palīdzēja. Apģērba, iedeva apavus, pabaroja. Liels paldies viņiem par to. Mēs gaidīsim, kamēr varēs atgriezties mājās. Mēnesi, divus, trīs… Mēs atgriezīsimies mājās,” ir pārliecināta kāda sieviete.
Savukārt Anastasija pastāstīja, ka ar brīvprātīgo palīdzību meklē dzīvesvietu Klaipēdā, lai būtu teritoriāla piesaiste.
“Pagaidām saka, ka ar dzīves vietām ļoti sarežģīti, nav izīrējamo platību. Citādi ar palīdzību viss labi. Mums palīdzēja ar apģērbu, iedeva higiēnas līdzekļus bērnam, ar ēdienu arī palīdz,” teica Anastasija.
Apmēram trešdaļa Klaipēdas iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Te ir krievu bērnudārzi un skolas, kā arī darba vietas, teica Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks. Tomēr dzīvojamās platības nepietiek. Tāpēc
50 līdz 60 cilvēki katru dienu paliekot nakšņot turpat, Bēgļu reģistrācijas centrā.
Likums to pieļauj pirmajās 72 stundās pēc ierašanās.
“Mēs esam izlietojuši jau visu mitekļu rezervi. Mēs arī jau esam izlietojuši vairāk nekā pusi pašvaldības dzīvojamā fonda. Tas ir gan izglītības centrs, gan kempings, gan veloceliņam piekrītošas telpas. Pašvaldības padomē apspriedīsim iespēju atļaut izmitināt bēgļus sociālajos mitekļos, kuri ir norakstīti remontam, bet kuros it kā vēl var dzīvot,” teica Grubļausks.
Labdarības iniciatīva “Stipri kopā” iespējamo kara bēgļu izmitināšanas vietas sākusi apzināt pirms kara sākuma
Ar bēgļu atvešanu un izvietošanu Lietuvā nodarbojas labdarības iniciatīva “Stiprus kartu” – “Stipri kopā”. Iespējamo kara bēgļu izmitināšanas vietas tā sākusi apzināt jau divas nedēļas pirms kara sākuma. Rezultātā divi no katriem trim bēgļiem pajumti ir atraduši Lietuvas iedzīvotāju privātajos dzīvokļos un mājās. Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu turpmāk iedzīvotājiem maksāt par ukraiņu izmitināšanu. Par pirmo bēgli 150 eiro mēnesī un par katru nākamo – vēl 50 eiro.
“Mums ir regulāri reisi uz Ļvivu, no mūsu centra turp uz atpakaļ. Tā mēs vedam cilvēkus, kuri grib braukt uz Lietuvu. Mums tāpat ir mikroautobusu tīkls, kurš savāc cilvēkus no robežkontroles posteņiem un atved uz centru. Tad, kad salasās pilns autobuss, tas brauc uz Lietuvu. Tā katru dienu mēs norīkojam uz Lietuvu 3–5 autobusus. Tas ir apmēram līdz 300 cilvēku dienā, kurus mēs pēc tam novirzām uz reģistrācijas centriem,” pastāstīja iniciatīvas “Stipri kopā” dibinātājs Edmunds Jakilaits.
Uz Lietuvas robežas ieviesta bēgļu plūsmas kontrole, lai novērstu cilvēktirdzniecības risku
Pašlaik Lietuvā ir reģistrēti vairāk nekā 35 tūkstoši bēgļu no Ukrainas. Katru dienu viņu skaits pieaug par tūkstoti vai pat par diviem. Pagājušajā nedēļā Panevēžā tika atvērts ceturtais bēgļu reģistrācijas centrs. Visus tos vada policijas virsnieki. Nepiederošiem ieeja tur ir aizliegta, lai novērstu cilvēku tirdzniecības risku. Šā paša iemesla dēļ ir ieviesta bēgļu plūsmas kontrole uz Lietuvas robežas, uzsvēra iekšlietu ministre Agne Bilotaite.
“Mēs šīs plūsmas regulējam. Mums ir atbildīga persona, kura veic uz robežas visu autobusu un mikroautobusu preventīvu kontroli. Tā ir pasažieru apskate, vai viņu starpā, piemēram, nav nepilngadīgie bez pavadoņiem. Tā mēs kontrolējam riskus.
Bet pēc tam mēs sadalām bēgļu plūsmas, lai cilvēki brauktu ne tikai uz Viļņu, bet arī uz Klaipēdu, Alītu.
Nevar visu uzvelt tikai Viļņai,” norādīja Agne Bilotaite.
Vēl viens izaicinājums – nacionālā naida kurināšana uz kara Ukrainā fona. Lietuvā uz šāda panta pamata jau ir uzsāktas 17 pirmstiesas izmeklēšanas un 150 cilvēki tiek novēroti.
