Aptur mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu
Ukrainas spēkiem ir izdevies apturēt Krievijas armijas mēģinājumus šķērsot upi un aplenkt Severodonetskas pilsētu. Tādu informāciju sniedz Luhanskas apgabala vadītājs Serhijs Gaidajs. Viņš apgalvo, ka Donetskas reģiona pierobežā notiek sīvas kaujas, kurās Krievijas armija ir zaudējusi daudz ekipējuma un karavīru.
Gaidajs piebilda, ka Ukrainas dienestiem atkal ir izdevies pārtvert Krievijas karavīru telefonsarunas.
No tām izriet, ka vesels bataljons ir atteicies doties uzbrukumā, jo redz cik smagus zaudējumus cieš Krievijas armija.
Šo informāciju daļēji apstiprina arī fotouzņēmumi, kas veikti no gaisa. Tajos ir redzami upes krastā esošie iznīcinātie bruņutransportieri un sagrautie pontona tilti.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija saka, ka Krievijas armija ir piedzīvojusi pamatīgus zaudējumus, jo Ukrainas spēkiem ir izdevies apturēt upes šķērsošanu. Ministrijas paziņojumā ir norādīts, ka mēģinājums šķērsot upi šādā nekontrolētā teritorijā ir ļoti riskants solis no uzbrucējiem. Tas liecina, ka Krievijas armijas komandieri izjūt spiedienu panākt progresu Ukrainas austrumos.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija arī secina, ka Krievijas spēki nav spējuši panākt nekādu būtisku izrāvienu par spīti tam, ka šajā rajonā tika koncentrēti spēki. Savukārt ASV Kara pētniecības institūts nesen ir secinājis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins plāno tuvāko mēnešu laikā pievienot Krievijai okupētās teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos.
Krievijas karaspēkam neizdodas gūt panākumu Harkivas apkaimē
Krievijas karaspēkam nav izdevies arī gūt panākumus Harkivas apkaimē. Ukrainas armijas Ģenerālštāba pārstāvis sacīja, ka Krievijas armijas galvenais uzdevums Harkivā pašlaik ir savu spēku atvilkšana no pilsētas.
Par Harkivas reģiona pakāpenisku atbrīvošanu savā uzrunā runāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš sacīja, ka tas pierādot, ka Ukraina neatstās nevienu ienaidnieka varā. Zelenskis sacīja, ka turpinās mēģinājumi atbrīvot "Azovstal" rūpnīcā esošos cilvēkus. Tur varētu būt aptuveni 600 ievainoto. Sarunas esot ļoti sarežģītas, un pirmā prioritāte ir izvest nopietni ievainotos un mediķus.
Tiksies NATO valstu aizsardzības ministri
NATO valstu aizsardzības ministri sestdienas vakarā un svētdien Berlīnē tiksies uz neformālo sanāksmi. Tajā piedalīsies arī Somijas un Zviedrijas politiķi, kuriem būs iespēja tikties ar savu Turcijas kolēģi. Kā zināms, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir sacījis, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO aliansei būtu nevēlama.
Pēc ASV prezidenta Džo Baidena sarunas ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti un Zviedrijas premjeri Magdalēnu Andešsoni Baltais nams paziņoja, ka šobrīd tas mēģina skaidrot Turcijas pozīciju. Atgādināsim, ka iepriekš arī Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs ir izteicies, ka viņš ir pret abu ziemeļvalstu uzņemšanu.
Jāpiebilst, ka Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paziņoja, ka Eiropas Savienība sniegs Ukrainai vēl 500 miljonu eiro palīdzību. Līdz ar to kopējs militārās palīdzības apjoms sasniegs divus miljardus.
