"Mēs cīnāmies par saviem bērniem, par saviem līdzcilvēkiem, ukraiņiem, par savu tautu. Es domāju, ka tas, ko Krievija tagad dara, ir ukraiņu genocīds. Ukraiņiem nav citas iespējas, kā uzvarēt. Tāpēc mēs cīnīsimies līdz galam. Slava Ukrainai," sacīja kāds Ukrainas karavīrs.

Arī šeit neatņemama arsenāla sastāvdaļa ir droni. Gan pašu, gan iebrucēju.

"Viņi cenšas mūs aplenkt. Bet tas nenozīmē, ka viņiem tas izdodas. Mums ir paveicies ar Zalužniju, atjautīgo komandieri, mums iet labi. Tāpēc es esmu mierīgs, zinot, ka mani neielenks," pauda karavīrs.

Neskatoties uz pastāvīgo bombardēšanu, pārtikas un ūdens trūkumu, daži iedzīvotāji pilsētu nav pametuši. Emīlija un viņas meita dzīvo tumšā pagrabā un ir spiestas dzeramo ūdeni iegūt no notekcaurules.

"Šodien ir devītā diena, kopš nomira mana māsa. Mēs jūtamies slikti, neko nezinām. Mums nav ūdens, nekā, te es dabūju lietus ūdeni trauku un roku mazgāšanai," stāstīja Vuhledaras iedzīvotāja Emīlija.

Šeit, dzīvojot bez gaismas un siltuma, palikuši vien daži simti cilvēku. Agrāk te dzīvoja aptuveni 15 000.

Lielbritānijas izlūkdienesti publicējuši satelītattēlu, kas uzņemts netālu no Vuhledaras, kurā redzama iznīcinātā Krievijas militārā tehnika, kas atradās Krievijas armijas elites 155. jūras kājnieku brigādes uzskaitē. Saskaņā ar britu izlūkdienestu sniegto informāciju, atšķirībā no gaisa desanta kājniekiem, 155. jūras kājinieku brigāde Ukrainā netika dislocēta kā vienots grupējums.

Analītiķi ziņo, ka Krievijas jūras kājnieki cieta milzīgus zaudējumus netālu no Vuhledaras, veicot dažas no vissmagākajām taktiskajām misijām. Pēc ciestajiem zaudējumiem krievu pavēlniecība iznīcināto kājinieku brigādi aizstāja ar nepieredzējušiem mobilizētajiem kareivjiem.

Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Vadims Skibickis paudis, ka Ukrainas armija pavasarī būs gatava pāriet pretuzbrukumā.

Viņš arī norādījis, ka viens no stratēģiskajiem uzdevumiem būs mēģinājums iedzīt ķīli frontē dienvidos. Bet konkrēts uzbrukuma laiks ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, arī no Rietumu ieroču piegādēm.

Taču, kamēr Ukraina lielākam pretuzbrukumam nav gatava, valsts aizstāvji pieliek lielas pūles, lai nosargātu stratēģiski nozīmīgas pilsētas Ukrainas austrumos.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.