Luhanskas rajonā viens no šāviņiem trāpījis bērnudārzam, izsitot sienā caurumu. Uzbrukumā bērni nav cietuši, bet tiek ziņots, ka cietuši trīs darbinieki – divas sievietes un vīrietis. Uzbrukuma brīdī ēkā bijuši 20 bērni un 18 darbinieki.
“Krievijas okupācijas spēki ar sevišķu cinismu Luhanskas reģionā apšaudīja apdzīvoto vietu Luhanskas staņica. Teroristu izmantotās smagās artilērijas lādiņš trāpīja bērnudārzam,” teikts Ukrainas bruņoto spēku paziņojumā.
Uzbrukuma rezultātā puse ciema palikusi bez elektrības. Ukrainas armija veikusi civiliedzīvotāju evakuāciju.
Krievijas medijos parādījušās ziņas, ka "ukraiņu kaujinieku" apšaudītais bērnudārzs atrodas Luhanskas separātistu kontrolētajā teritorijā, taču Ukrainas puse vēsta, ka šī teritorija ir Ukrainas, nevis okupantu kontrolē.
Ukrainas amatpersonas norāda, ka bērnudārzs atrodas netālu no dzelzceļa stacijas, kas varēja būt separātistu uzbrukuma mērķis.
Russian media already claimed that this is "Nova Kondrashovka" in occupied parts of Luhansk region. But both Kanndrashivka's(Old and New one) are not occupied https://t.co/3aB5779MTV pic.twitter.com/Ij07g1wr0s
— Liveuamap (@Liveuamap) February 17, 2022
Artilērijas apšaudes ceturtdien notikušas arī citviet Luhanskas un Doņeckas apgabalos, ko kontrolē Maskavas atbalstītie separātistu grupējumi. Separātisti apgalvo, ka apšaudi sākusi Ukrainas armija, pārkāpjot pamiera noteikumus.
“Nedaudz vairāk nekā divu stundu laikā Ukrainas bruņotie spēki apšaudīja deviņus Doņeckas un Luhanskas tautas republiku apdzīvotos punktus. Izšauti ap 160 lādiņu,” separātistu paziņojumu citē Krievijas ziņu aģentūra “TASS”.
Ukrainas bruņotie spēki vēsta, ka pamieru pārkāpuši separātisti, bet kopumā situācija esot stabila, ziņo raidstacija "Svoboda".
Luhanskas reģiona Vrubivkas ciemā šāviņš nokritis vietējā liceja pagalmā. Skolas ēkā tobrīd bijuši 30 skolēni un 14 darbinieki, bet nav ziņu par cietušajiem, vēsta Ukrainas varasiestādes.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bērnudārza apšaudi raksturojis kā "lielu provokāciju". Viņš uzsvēris, ka ir svarīgi, lai Ukrainā paliktu ārvalstu diplomāti un EDSO novērotāji, kas fiksētu pamiera pārkāpumus.
The shelling of a kindergarten in Stanytsia Luhanska by pro-Russian forces is a big provocation. It's important that diplomats & the @OSCE remain in 🇺🇦, their monitoring activities are an additional deterrent. We need an effective mechanism for recording all ceasefire violations.
— Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) February 17, 2022
Bažas par iespējamām provokācijām ar civiliedzīvotāju upuriem
Dažādas apšaudes starp Krievijas atbalstītajiem separātistu grupējumiem un Ukrainas armiju ir bieža parādība, taču šajā laikā konflikta saasināšanās izraisa īpašu satraukumu, jo Krievija pie Ukrainas robežas savilkusi līdz pat 150 000 karavīru.
Ukrainas un rietumvalstu izlūkdienesti pauduši bažas, ka Krievija meklē ieganstu, lai sāktu jaunu uzbrukumu Ukrainai.
Saskaņā ar rietumvalstu izlūkdienestu rīcībā esošo informāciju Krievijas specdienesti gatavojušies arī provokācijām ar civiliedzīvotāju upuriem Doņeckas un Luhanskas reģionos, ko Maskava varētu izmantot kā ieganstu, lai uzbruktu Ukrainai.
Krievija apgalvo, ka turpina karaspēka atvilkšanu no Ukrainas pierobežas. Tomēr ne Ukraina, ne NATO, ne ASV neredz pierādījumus Krievijas karaspēka aiziešanai. Tieši pretēji, rietumvalstis uzskata, ka Krievija patiesībā turpina spēku palielināšanu Ukrainas pierobežā. Krievija arī izplatot dažādas nepatiesības, kuras varētu izmantot kā ieganstu potenciālam iebrukumam.
Ukraina un Rietumi netic Krievijas karaspēka aiziešanai
Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņojusi par Rietumu kara apgabala vienību atgriešanos savās pastāvīgajās dislokācijas vietās pēc taktiskajiem vingrinājumiem anektētajā Krimas pussalā.
Ministrija arī publicējusi naktī uzņemtu video, kurā redzams kravas vilciena sastāvs ar lielu skaitu bruņutehnikas.
Krievijas amatpersonas šonedēļ ir informējušas arī par citu bruņoto spēku vienību došanos prom no Ukrainas pierobežas.
Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka nekāda Krievijas spēku atvilkšana no Ukrainas robežām nenotiek.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacījis, ka nav nekādu pazīmju par Krievijas centieniem mazināt spriedzi uz robežas ar Ukrainu.
Savukārt ASV uzskata, ka Krievijas apgalvojumi par spēku atvilkšanu no robežas ar Ukrainu ir nepatiesi un apsūdz Maskavu papildspēku nosūtīšanā uz pierobežu.
Saskaņā ar amerikāņu novērojumiem Krievija pēdējās dienās pie robežas ar Ukrainu esot izvietojusi vēl vismaz 7000 karavīru.
Tiek lēsts, ka kopumā dažādās vietās ap Ukrainu pašlaik ir sapulcēti vairāk nekā 150 tūkstoši Krievijas karavīru.
Krievija izplata nepatiesus apgalvojumus
Arī ASV Valsts departamenta runasvīrs Neds Praiss apstiprinājis, ka Krievijas karavīru skaits pie Ukrainas robežas palielinās, nevis samazinās.
Viņš sacīja, ka pēdējās nedēļās Krievijas amatpersonas un oficiālie mediji ir nākuši klajā ar dažādiem viltus stāstiem, kuri var kalpot par aizbildinājumu iebrukumam Ukrainā.
"Mēs esam nobažījušies, ka tas var notikt jebkurā laikā, un pasaulei ir jābūt tam gatavai. Tas varētu ietvert apgalvojumus par Ukrainas militāro darbību Donbasā, nepatiesus apgalvojumus par ASV vai NATO aktivitātēm uz zemes, jūrā vai gaisā, pat apgalvojumus par Ukrainas vai NATO iebrukumiem Krievijas teritorijā,” sacīja Praiss.
"Mūs īpaši satrauc prezidenta Putina un citu Krievijas amatpersonu apgalvojumi par "genocīdu" Donbasā. Šie apgalvojumi nav patiesi.
Tikpat nepatiesi ir apgalvojumi par neatzīmētiem masu kapiem, kuros esot apglabāti Ukrainas spēku nogalinātie civiliedzīvotāji, un paziņojumi, ka ASV un Ukraina izstrādā bioloģiskos vai ķīmiskos ieročus, lai tos izmantotu Krievijas kontrolētajās teritorijās. Šie apgalvojumi ir pilnībā nepatiesi."
Atbildot uz Krievijas agresīvo politiku, NATO ir nolēmusi pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā.
NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs trešdien paziņoja par jaunas kaujas grupas izvietošanu Rumānijā, bet Polijā ieradušies vairāki simti amerikāņu karavīru.
ASV plāno uz laiku papildus izvietot Polijā gandrīz 5000 karavīru, līdz ar to kopējais Polijā dislocēto amerikāņu militārpersonu skaits pieaugs līdz aptuveni 10 000.
Mediji ziņo, ka Lielbritānija plāno divkāršot karavīru skaitu Igaunijā, kur briti vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu. Pašlaik Igaunijā ir dislocēti 900 britu karavīru.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
Krievija 15. februārī paziņoja par karaspēka atvilkšanu no pierobežas, bet Rietumi to vērtē piesardzīgi.