Panorāma

Rīga cer pagarināt sadarbību ar esošajiem atkritumu izvedējiem

Panorāma

KP kritizē arī jaunos Rīgas atkritumu apsaimniekošanas plānus

Ukraina sāk atvilkt spēkus no frontes līnijas

Ukrainas austrumos sākta karaspēka atvilkšana no frontes līnijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ukrainas armija un separātisti sākuši savu vienību atvilkšanu no frontes līnijas valsts austrumos pie Zolotojes ciema. Šo ziņu apstiprina visas konfliktā iesaistītās puses, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji.

Ukrainas oficiālās amatpersonas informēja, ka vienību pārdislokācija sākās otrdienas, 29.oktobra, rītā un norit pēc plāna.

“Abas puses atsākušas ieroču un vienību atvilkšanu Zolotojes ciemā un tupina sarunas par līdzīgu rīcību pie  Petrovskas. Abu pušu spēki tiešā nozīmē atkāpjas, un šodien ir sperts milzīgs solis uz priekšu,” paziņoja EDSO īpašais sūtnis Martins Sajdiks.

Savukārt separātistu kontrolēto teritoriju pārstāvji pēc sarunām Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā apliecināja, ka puses panāca vienošanos arī par datumu, kad tiks sākta spēku atvilkšana pie Petrovskas. Tomēr pagaidām šī informācija netiek publiskota, lai neradītu liekus sarežģījumus. 

Ukrainas varas iestādēm esot problēmas kontrolēt procesu, un daudzi valsts iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti pret šo lēmumu. To apliecināja arī Kijevā notikušie protesti, kuru laikā aktīvisti spēku atvilkšanu nodēvēja par nacionālo interešu nodevību un pirmo soli uz pilsoņu karu. Tas arī atbrīvojot Krieviju no atbildības par konfliktu Austrumukrainā.

Tikmēr mediji atgādina, ka spēku atvilkšana no frontes līnijas pie trim apdzīvotām vietām ir galvenais priekšnoteikums jaunai tā dēvētās Normandijas sarunu kārtai par konflikta noregulējumu Austrumukrainā. Tajā piedalās Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas līderi.  

KONTEKSTS:

Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014. gada pavasarī drīz pēc tam, kad  Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija.

2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies. 

Šoruden jaunu pavērsienu konflikta risināšanā iezīmēja Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa. Katra no valstīm atbrīvojusi 35 personas. Pēc šī soļa Krievija paziņoja, ka gatava miera sarunām Parīzē ar Ukrainu, Franciju un Vāciju.

Savukārt Ukrainas varas iestādes piekritušas t.s. „Šteinmeiera formulai”, kas paredz vēlēšanu sarīkošanu okupētajos Ukrainas austrumu reģionos. Protestējot pret to, Ukrainā ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti