Plāno pretošanos
Ukrainas augstākās militārās vadības sanāksmē apspriestas arī jauna bruņojuma un munīcijas piegādes karojošajiem ukraiņu spēkiem.
Piemēram, Ukrainas bruņoto spēku pulkvedis Romāns Kostenko izteicies, ka pašlaik lielākas iespējas atbrīvot Hersonas apgabala kreiso krastu būtu no Zaporižjas virziena, nevis cenšoties forsēt Dņepru. Pēc viņa vārdiem, upes šķērsošana ir ļoti sarežģīts process, kas prasītu daudz spēku un daudz līdzekļu, jo Dņepra ir ļoti plata. Viņaprāt, pašlaik ukraiņu bruņotajiem spēkiem vajadzētu virzīties Enerhodaras un Melitopoles virzienā. Ienaidnieks gan arī ļoti labi saprotot šādus plānus, taču tas esot vienīgais variants, kā sašķelt iebrucēju grupējumu un nogriezt tam piegāžu ceļus.
Kostenko arī uzsver, ka visa militārā operācija ir jāvērtē kopīgi, jo nākotnes panākumi valsts dienvidos būs atkarīgi no pašreizējiem panākumiem Doneckas virzienā, kur pašlaik sakoncentrēti galvenie spēki un notiek aktīvākās kaujas.
Tikmēr Ukrainas medijos parādījās fotogrāfijas no kāda ciemata Bahmutas tuvumā, ap kuru Krievijas spēki izveidojuši iespaidīgus nocietinājumus.
Elektrības padeve
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka joprojām bez elektrības ir aptuveni seši miljoni abonentu. Šāda situācija ir novērojama lielākajā daļā Ukrainas apgabalu. Īpaši smaga situācija ir galvaspilsētā Kijivā, tās apkārtnē, kā arī Ļvivas, Odesas, Hmeļņickas un Čerkesu apgabalos.
Zelenskis uzsvēris, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai atbildīgie dienesti ne tikai labotu bojāto sistēmu, bet arī efektīvi informētu iedzīvotājus par to, kad ir gaidāmi elektrības atslēgumi.
Tikmēr Ukrainas enerģētikas ministrija solījusi pārbaudīt apgabalu energokompāniju darbību un to, kā šie uzņēmumi ievēro elektrības atslēgšanas grafikus.
Okupācijas spēku pseidotiesas
Vienlaikus Ukrainas nacionālās pretošanās centrs apgalvo, ka Krievija okupētajās teritorijās ir sākusi izveidot savas tiesas, nosūtot uz šiem reģioniem gan savus tiesu darbiniekus, gan rekrutējot kolaborantus. Pretošanās centra pārstāvji šādas pseidotiesas sauc par cilvēktiesību aizstāvības imitāciju, kuras patiesais mērķis ir attaisnot Krievijas īstenotās represijas. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šādu tiesu spriedumi nebūs juridiski saistoši.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
