Panorāma

Latvijā visnedraudzīgākais NĪN Baltijā

Panorāma

«Panorāmas» arhīvu apskats

Ukraina pret Krieviju ANO Starptautiskajā Tiesā

Ukrainas attiecības ar Krieviju sākusi skaidrot ANO tiesa Hāgā

Ukraina attiecības ar Krieviju sākusi skaidrot starptautiskās tiesas arēnā. Krievijas lomu tajā var dēvēt par vēsturisku, jo Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) tiesa Hāgā pirmoreiz sapulcējās, lai  izskatītu lietu, kurā kāda atsevišķa valsts tiek apsūdzēta terorisma atbalstīšanā. “Ukrainas pilsoņi nejūtas droši paši savā valstī”. Tā atzīst Ukraina, cerot uz tiesas palīdzību iedzīvotājiem Krievijas sagrābtajās teritorijās Krimā un Austrumukrainā.

Ukrainas ieskatā diplomātiskie risinājumi ir izsmelti. Nonākot strupceļā tā lūdz  tiesas aizsardzību. Ukrainas prasības pret Krieviju:

  1. Nekavējoties atteikties no jebkura atbalsta “bruņotajām grupām, kas veic terora aktus Ukrainā”.
  2. Izvest visa veida ieročus, kas iepriekš šīm grupām piegādāti.
  3. Sākt kriminālvajāšanu pret personām, kas saistītas ar “ terorisma finansēšanu”.
  4. Kompensēt zaudējumus, kas saistīti ar virs Ukrainas notriekto Malaizijas  pasažieru reisa MH17 lidmašīnu un “visiem citiem terora aktiem”, saistībā ar kuriem Kijeva vaino Maskavu.

ANO Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs Ronijs Abrahams: "2017.gada 16.janvārī tiesā ir reģistrēts Ukrainas valdības iesniegums, ar kuru sākts process pret  Krievijas Federāciju attiecībā par varbūtējiem starptautisku konvenciju pārkāpumiem terorisma finansēšanas un rasu diskriminācijas jomā."

Ukraina norāda, ka tā zaudējusi jau vairāk nekā 10 tūkstošus cilvēku. Taču Krievija nerimstas, turpina ievest ieročus un piešķirt naudu konflikta turpināšanai.

Ukrainas delegācijas vadītāja Olena Zerkala: "Šodien es stāvu starptautiskās tiesas priekšā un lūdzu jūs aizsargāt Ukrainas cilvēku pamattiesības pret Krievijas Federācijas rīcību. Pret terorisma atbalstīšanu un rasu diskriminācijas aktiem, kā arī propagandu, apvērsumu, iebiedēšanu, politisko korupciju un kiberuzbrukumiem."

Krievija apsūdzībām nepiekrīt. Vairums izmantoto ieroču esot šahtās atrasti padomju laika krājumi. Bet Krimas aneksiju skaidro ar nepieciešamību aizstāvēt etniskos krievus, kas tikuši diskriminēti.

Krievijas delegācijas pārstāvis Iļja Rogačovs: "Notikumi Austrumukrainā neapšaubāmi ir traģiski. Un noveduši pie nozīmīga upuru skaita mierīgo iedzīvotāju vidū. Vienlaikus Ukraina nepatiesi informē tiesu par šo notikumu patiesajiem iemesliem. Tie ir tādi, ka šo bruņoto konfliktu ir  izprovocējušas Ukrainas varasiestādes un viņu bruņotie spēki, ieskaitot kaujinieku bataljonus, kas izveidoti no ultranacionālistiem un virzīti pret Ukrainas tautu."

Eksperti atzīst – Krievija ir ļoti labi sagatavojusi savu pozīciju, kas var iedarboties uz tiesu.

Bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele: "Kā Krievijas Federācija izklāsta faktus? kas notika Maidanā? Kas pēc tam notika? Mēs varētu pateikt - mēs tam absolūti nepiekrītam! Absolūti! Pie kam – ņemat vēl vērā, un to es saku no savas pieredzes, arī esot tik ilgi  starptautiskajā tiesā. Tā informācija, kas ir pieejama Latvijā un tā, kas mums šeit Latvijā uz vietas ir zināma, jo tālāk uz rietumiem, jo mazāk tā ir zināma. Un teiksim, man reāli arī ir nācies arī pašai piedalīties lietās, kur arī ļoti liela nozīme ir faktiem, man gan vairāk tie ir bijuši vēsturiski fakti. Un pilnīgi reāli, acīs skatoties tiesnesim, fakti tiek izklāstīti tā, ka brīžiem arī nav ko teikt!"

Vairāki eksperti atzīst – Krievija centīsies darīt visu, lai tiesa līdz lietas izskatīšanai pēc būtības vispār pat nenonāk.

Hāgas Stratēģisko pētījumu centra analītiķis Sijbrens De Jongs: "Krievija aktīvi diskriminē Krimas tatārus. Un kaujiniekiem Donbasā, starp kuriem ir arī Krievijas aktīvā militārajā dienestā esošie, tiek sniegts atbalsts ar loģistiku, taktiku un ieročiem. To jau ir atklājušas vairākas starptautiskas institūcijas, kas to izmeklē. Krievija mēģinās pierādīt, ka šie jautājumi neietilpst tiesas kompetencē. Tāds precedents jau ir. Jo - kad iepriekš Gruzija iesniedza līdzīgu lietu, 2011.gadā tika atzīts, ka tā nav tiesas jurisdikcijā. Krievija centīsies atrast argumentus pa juridiskās kompetences līniju, nevis jebko citu par pierādījumiem Krievijas milzīgajai militārajai iesaistei Donbasa konfliktā. Vislielākā iespēja ir pierādīt, ka tiesa vispār nav tiesīga šo lietu izskatīt. "

Krievijas vadošajos medijos tiesa jau saņēmusi kritiku. Piemēram, ka Krievijas delegācijas vadītājs apsaukts par nekonkrētību. Interesanti, ka šis lūgums pasteigties izskanēja delegācijas vadītāja runas piektajā minūtē – dienā, ko atbilstoši darbakārtībai visā pilnībā bija paredzēts veltīt aizstāvības argumentiem. Bet, starp citu – šajos dažos gados mēs esam pieraduši savu pozīciju aizstāvēt jebkurā gaisotnē.

Taču patiesībā, kas Krievijas medija auditorijai palika nezināma, pēc saņemtā aizrādījuma Krievijas pārstāvis nevis aizgāja no tribīnes, bet atsāka to pašu tekstu un acīmredzami savu runu pabeidza, kā iecerēts..

Ekspertiem nav šaubu, ka tiesas iznākums būs ārkārtīgi nozīmīgs..

Ziemele: "Šī ir tā lieta, kura varētu iedot milzīgu tādu grūdienu tomēr – gan likuma varai, gan, teiksim, taisnīgumam un tādām vērtībām starptautiskajās attiecībās. Par to ir tas stāsts šajā lietā."

Pirmais lēmums varētu būt gaidāms pēc dažām nedēļām. Bet lietas izskatīšana pēc būtības, ja tā vispār notiks, var aizņemt vairākus gadus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt