Situācija Hersonā
Kā norādīja Ukrainas armijas ģenerālštābs, ievērojama daļa iedzīvotāju pametuši Hersonu. Savukārt pilsētā palikušie krievu iebrucēji pārģērbjas civilajās drēbēs, ievācas pamestajās telpās, un ienaidnieks gatavo Hersonu ielu kaujām.
Maskavas ielikteņi Hersonas apgabalā šodien atkal mudināja Hersonas iedzīvotājus "nekavējoties" pamest pilsētu. Tas tika pamatots ar saspringto situāciju frontē, pieaugošajām pilsētas masveida apšaudes briesmām un uzbrukumu draudiem. Iepriekš izskanējis, ka krievu okupanti Ukrainas dienvidos ir mīnējuši Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) agregātus un aizsprostu, gatavojot jaunu teroraktu.
Hersonas pilsētas militārās administrācijas vadītāja Gaļina Lugovaja šodien norādīja, ka HES sabrukšanas gadījumā katastrofāla apkārtnes applūšana sāksies pēc divām stundām. Viņa aicināja iedzīvotājus apdraudējuma gadījumā izslēgt elektroierīces, gāzes plītis, paņemt līdzi dokumentus, nepieciešamās lietas, pārtiku un dzeramo ūdeni un doties uz konkrētām drošām zonām.
Zelenska ikvakara uzruna
Turpinoties karadarbībai Ukrainā, Ukrainas armijas ģenerālštābs norādījis, ka aizvadītās diennakts laikā iznīcinātas aptuveni 53 dažādas ienaidnieka tehnikas vienības un 320 iebrucēji. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 67 000 karavīru.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka Ukrainas austrumos un dienvidos aktīva karadarbība turpinās un Ukrainas bruņotie spēki saglabā iniciatīvu.
"Šodien vēlos izteikt atzinību 25. desantnieku brigādes kaujiniekiem par prasmīgo un pārdomāto rīcību ienaidnieka iznīcināšanā austrumu virzienā. Esmu pateicīgs arī 60. kājnieku brigādes karotājiem, kuru vienības Hersonas apgabalā uzrāda labus rezultātus," sacīja Zelenskis.
Zelenskis savā ikvakara uzrunā arī norādījis, ka
Krievija kavē graudu eksportu no Ukrainas pa Melno jūru, tāpēc 150 kuģi stāv mākslīgi izveidotā rindā.
Ukrainas prezidents sacīja: "Situācija ap graudu eksporta iniciatīvu šajās nedēļās kļūst arvien saspringtāka. Ienaidnieks dara visu, lai bremzētu mūsu pārtikas eksportu. Uzskatu, ka ar šīm darbībām Krievija apzināti veicina pārtikas krīzi, lai tā kļūtu tikpat asa kā šī gada pirmajā pusē."
Ostina telefonsaruna
Bet Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu piektdien bijusi telefonsaruna ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu. Tā bija tikai otrā ministru telefonsaruna kopš 24. februāra. Informācija par pārrunāto gan ir skopa, taču abas puses apstiprināja, ka apspriesti aktuālie starptautiskās drošības jautājumi, tostarp Ukraina. Ostins no savas puses uzsvēris, ka ir svarīgi kara laikā saglabāt sakaru līnijas.
Par ASV sarunām ar Krievijas pusi izteicies arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens: "Mēs esam skaidri norādījuši, ka vienmēr, kad mums ir kaut kas, ko ir svarīgi paziņot krieviem, mēs to darīsim, un mēs to esam izdarījuši. Bet, kad runa ir par diplomātiju, lai izbeigtu karu, tas ir pilnībā atkarīgs no tā, vai Krievija nonāks līdz vietai, kur tā patiešām ir ieinteresēta apturēt agresiju, ko tā sāka. Un mēs šobrīd neesam redzējuši nekādus pierādījumus tam. Gluži pretēji, mēs redzam, ka Krievija dubulto un trīskāršo savu agresiju."
Kara upuru skaits
Situācija Ukrainā vakar tika apspriesta arī ANO Drošības padomē.
ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo ANO Drošības padomes sēdē paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600.
Dikarlo gan atzina, ka faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks.
Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras jaunākajiem datiem, kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 tikuši ievainoti.
Bet ANO pastāvīgā koordinatore Ukrainā Denīze Brauna norādījusi, ka gandrīz 18 miljoniem cilvēku jeb vairāk nekā 40% valsts iedzīvotāju ir vajadzīga humānā palīdzība. Savukārt Pasaules Veselības organizācija ir fiksējusi vairāk nekā 630 uzbrukumus medicīnas iestādēm, tādējādi slimniekiem tiek liegta pieeja zālēm un ārstēšanai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
