Ziņu aģentūra “Ukrinform” atsaucas uz operatīvo pavēlniecību “Dienvidi” un vēsta, ka ceturtdien armija veikusi triecienus pa pretinieku karavīru un tehnikas koncentrācijas vietām Hersonas apgabalā. Iznīcināti 12 iebrucēji, munīcijas noliktava, tanks un cita tehnika.
Situācija frontes līnijā ir dinamiska, bet Ukrainas armija to kontrolē, norādīja operatīvā pavēlniecība.
Tikmēr ārvalstu militārie analītiķi jau iepriekš pieļāva iespēju, ka pēc zināmiem panākumiem Donbasā Krievijas vienības veiks pārgrupēšanos un atjaunos spēkus. To apstiprināja arī Krievijas amatpersonas.
Pašlaik nosacītās pauzes ilgums nav zināms. Tās laikā galvenokārt notiks vietēja mēroga operācijas un tiks gatavota jauna ofensīva, kas varētu sākties tuvāko nedēļu laikā.
Savukārt Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Kaspars Pudāns intervijā Latvijas Radio kauju intensitāti vērtēja kā samērā augstu austrumu frontē pēdējās nedēļas laikā. Frontes ziemeļos kaujas turpinās no abām pusēm, un aktīvākas ir artilērijas cīņas līdzīgi arī frontes dienvidos, kur novēroti Ukrainas spēku pretuzbrukumi.
Pudāns norādīja, ka Krievijas lielākie spēki ir sakoncentrēti austrumu frontē. Bet dienvidos, iespējams, abu pušu spēku paritāte ir līdzvērtīgāka, līdz ar to Ukrainas spēki varētu veikt pretuzbrukumus, kam gan vēl jāturpina audzēt kapacitāti. “Es paredzu, ka Ukrainas puse varētu likt uzsvaru un sākt no dienvidiem, jo arī Krievijai tas piesaistīs daudz spēku, kurus līdz ar to nespēs pārsviest un atbalstīt uzbrukumu austrumos uz Slovjansku un Kramatorsku,” sacīja Pudāns.
Uz to, ka pašlaik frontē vērojama spēku pārgrupēšanās, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš pievērsa uzmanību tam, ka Krievija ir “uztaustījusi veidu, kādā viņi var tikt uz priekšu”. Proti,
Krievija masīvi izmanto artilērijas ieročus, pilnībā iznīcinot teritoriju, kuru grasās ieņemt.
Vienlaikus tiek gaidīts Ukrainas pretuzbrukums, bet nav skaidrs ne tā laiks, ne virziens. “Es domāju, ka tas būs. Bet jāsaprot, ka nogurst gan Krievijas spēki, gan Ukrainas spēki. Vienīgais, ko es redzu, ka Ukraina acīmredzami daudz vairāk vērtē savu karavīru dzīvības nekā Krievija,” piebilda Sārts.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
