Kaujas un uzbrukumi

• Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas līdz šim ir atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas, sestdienas rītā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Mēs turpinām Ukrainas deokupēto teritoriju atjaunošanu. Pēc stāvokļa uz šodienu ir deokupētas jau 1015 apdzīvotās vietas, sešas no tām pagājušās diennakts laikā. Mēs tur atjaunojam elektrību, ūdensapgādi, sakarus, transportu, sociālos pakalpojumus," teikts prezidenta paziņojumā. Zelenskis apliecināja, ka viņš atceras katru pilsētu un kopienu, kas vēl atrodas okupācijā. "Hersona, Melitopole, Berdjanska, Enerhodara, Mariupole un visas Donbasa pilsētas un pilsētiņas ... Pakāpeniska Harkivas apgabala atbrīvošana pierāda, ka mēs nevienu neatstāsim ienaidniekam," sacīja prezidents. Viņš arī atzīmēja, ka netiek pārtraukta cilvēku glābšana no Mariupoles un tur esošās rūpnīcas "Azovstaļ". "Pašlaik turpinās ļoti sarežģītas sarunas par evakuācijas misijas nākamo posmu – smagi ievainoto un mediķu izvešanu. Ir runa par lielu cilvēku skaitu. Protams, mēs darām visu, lai evakuētu arī visus pārējos, katru mūsu aizstāvi. Jau esam piesaistījuši attiecīgām sarunām visus cilvēkus pasaulē, kas var būt visietekmīgākie starpnieki," piebilda Zelenskis. 
• Spēku, lai turpinātu uzbrukumu, Krievijai vairs nav. Tā uzskata Ukrainas militārais eksperts un Ukrainas bruņoto spēku rezerves pulkvedis Oļegs Ždanovs. Viņaprāt, ASV piešķirtais atbalsts Ukrainai palīdzēs sagatavoties pretuzbrukumam. Runājot par Baltkrieviju, Ždanovs šaubās, ka tās bruņotie spēki varētu iesaistīties Krievijas izraisītajā karā.
• Krievijas karaspēks, visticamāk, nolēmis pilnībā pamest savas pozīcijas ap Harkivu, ziņo ASV kara pētījumu institūta analītiķi. Viņi norāda, ka Ukraina, šķiet, ir uzvarējusi kaujā par Harkivu. Tomēr daudzviet vēl turpinās sīvas kaujas. Ukrainas armijas Ģenerālštāba pārstāvis sacīja, ka Krievijas armijas galvenais uzdevums Harkivā pašlaik ir savu spēku atvilkšana no pilsētas.
• Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba ziņotā, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 27 200 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
• Mariupoles aizstāvji līdz šim iznīcinājuši aptuveni 6000 krievu iebrucēju, tostarp arī vienu ģenerāli, piektdien paziņojis Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars. Saskaņā ar apstiprinātiem datiem iznīcināti arī 78 krievu tanki un vairāk nekā simts cita veida bruņutehnikas vienību, pavēstījis Palamars, piebilstot, ka viņš nemin tos krievu zaudējumus, par kuriem dati vēl nav apstiprināti. Viņš norādījis, ka krievu iebrucējiem visu laiku bijis gan skaitliskais, gan bruņojuma pārsvars un ka krievu karotāju skaits sasniedzis aptuveni 14 000, kuru vidū bijuši arī bēdīgi slavenā privātā militārā uzņēmuma "Vagner" kaujinieki.
• Ukrainas spēkiem ir izdevies apturēt Krievijas armijas mēģinājumus šķērsot upi un aplenkt Severodonetskas pilsētu. Tādu informāciju sniedz Luhanskas apgabala vadītājs Serhijs Gaidajs.
• Ukrainas dienestiem atkal ir izdevies pārtvert Krievijas karavīru telefonsarunas. No tām izriet, ka vesels bataljons ir atteicies doties uzbrukumā, jo redz cik smagus zaudējumus cieš Krievijas armija. Šo informāciju daļēji apstiprina arī fotouzņēmumi, kas veikti no gaisa.
• Ukrainas armija pārgājusi pretuzbrukumā Izjumas virzienā, sestdien paziņojis Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņegubovs. "Pats karstākais punkts mums paliek Izjumas virziens. Tur mūsu bruņotie spēki pārgājuši pretuzbrukumā," norādījis Siņegubovs. "Ienaidnieks vairākos virzienos atkāpjas."
• Ukrainas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs paudis, ka Ukraina atgūs visas savas zaudētās teritorijas, to skaitā gan Donbasu, gan Krimu. Raksturojot kara gaitu un atzīstot, ka Krievijas zaudējumi ir "milzīgi", Ukrainas militārās izlūkošanas dienests telekanālam "Sky News" prognozējis, ka līdz pavērsiena punktam šajā karā nav vairs ilgi jāgaida. "Pavērsiena punkts būs augusta otrajā pusē. Lielākā daļa aktīvo kaujas darbību būs beigušās līdz šī gada beigām," sacīja dienesta vadītājs Kirilo Budanovs.

• Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus, ziņo Apvienoto spēku operatīvi taktiskā grupa "Austrumi". Doneckas un Luhanskas virzienos sestdien atsisti deviņi pretinieka uzbrukumi, iznīcinot trīs krievu tankus, divus bruņutransportierus, vienu lielgabalu, četrus mīnmetējus un trīs automobiļus, teikts paziņojumā. Tikmēr ukraiņu zenītartilērijas vienības notriekušas trīs krievu bezpilota lidaparātus.

Iedzīvotāju evakuācija

• Mariupoles metalurģijas rūpnīcā "Azovstaļ" smagos antisanitāros apstākļos, bez ūdens un pārtikas joprojām atrodas aptuveni 600 ievainoto. Tā vēsta Doneckas apgabala policijas pārstāvis, kas pats atrodas krievu ielenktajā rūpnīcā. Hospitālis esot izvietots sporta zāles lieluma telpā, kur atrodas vairāki desmiti divstāvīgo gultu, bet pārējie ievainotie izguldīti uz grīdas. Tikmēr premjere Irina Vereščuka paziņojusi, ka notiek sarunas ar Krievijas pusi par 60 cilvēku evakuāciju no rūpnīcas.
• Turcija ir piedāvājusi pa jūru evakuēt Mariupolē ielenktos ievainotos pilsētas aizstāvjus, sestdien pavēstījis prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārstāvis Ibrahims Kalins. Intervijā aģentūrai "Reuters" Kalins pastāstījis, ka pats personīgi pirms divām nedēļām Kijivā pārrunājis šo priekšlikumu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ka tas joprojām ir aktuāls, neskatoties uz to, ka Krievija tam nav piekritusi.

Kara noziegumi

• Piektdien Ukrainā tiesas priekšā stājies 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš ir apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā. Šis ir pirmais gadījums, kad Krievijas militārpersona tiek tiesāta par Ukrainā pastrādātiem kara noziegumiem. Notiesāšanas gadījumā apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums.
• Ukrainā ir izlaistas divas spēļu kāršu kavas ar Krievijas kara noziedznieku, politiķu un propagandistu fotogrāfijām, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valerijs Zalužnijs. Viņš atgādināja, ka 2002. gadā ASV armijas Centrālā pavēlniecība izlaida spēļu kārtis ar meklētu kara noziedznieku fotogrāfijām, lai amerikāņu karavīri, spēlējot kārtis, iegaumētu viņu sejas. Ukrainas specdienesti nesen noskaidroja personības gandrīz 900 krievu okupantiem, kas izdarījuši kara noziegumus pret mierīgajiem iedzīvotājiem Kijivas apgabalā. Ukrainā tiek izmeklēti vairāk nekā 9000 kara noziegumu lietu.

Pasaules reakcija

• ASV Senātam līdz 19.maijam ir jāapstiprina likums par jaunu palīdzību Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā, lai neiestātos pauze militārās palīdzības piegādē Ukrainai, paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs. Kad šī 40 miljardu dolāru pakete tiks pieņemta arī Senātā, ASV sniegtā palīdzība Ukrainai pieaugs līdz apmēram 54 miljardiem dolāru. Pakete arī paredz simtiem miljonu dolāru palīdzības sniegšanai bēgļiem.
• Krievija naktī uz sestdienu pārtraukusi elektrības eksportu uz Somiju, aģentūrai AFP apliecinājis Somijas elektropārvades tīklu pārstāvis Timo Kaukonens. Šāds lēmums izziņots dienu pēc tam, kad Somija pavēstīja par vēlmi pievienoties NATO. Somija no Krievijas iepērk ap 10% nepieciešamās elektroenerģijas, bet deficītu varēšot novērst ar elektrības iepirkšanu no Zviedrijas un pašmāju ražošanas pieaugumu.
• Somijas valdošā Sociāldemokrātu partija sestdien izteikusi atbalstu valsts dalībai NATO, liecina paziņojums, kas pēc šim jautājumam veltītās īpašās sanāksme publicēts partijas tīmekļa vietnē. Tas ir vēl viens solis, kurš tuvina Somijas oficiālo lēmumu par pieteikuma iesniegšanu dalībai aliansē. Sociāldemokrātu lēmums nozīmē, ka Somijas parlamentā tagad pastāv plaša vairākuma atbalsts dalībai NATO.
• Berlīnē šajā nedēļas nogalē tiekas NATO dalībvalstu ārlietu ministri, lai apspriestu alianses ilgtermiņa stratēģiju savā nostājā pret Krieviju, kā arī Somijas un Zviedrijas gaidāmo pievienošanos blokam. Sanāksmē piedalās arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
• Somijas prezidentam Sauli Nīnistem šodien bijusi telefonsaruna ar Vladimiru Putinu. Tās laikā Nīniste Putinam pavēstīja, ka tuvāko dienu laikā Somija pieņems lēmumu par dalību NATO. Nīniste telefonsarunā uzsvēris, cik būtiski Krievijas prasības citām valstīm nepievienoties NATO un Krievijas iebrukums Ukrainā mainījis Somijas drošības vidi. Iestājoties NATO, Somija stiprinās savu drošību un uzņemsies atbildību, norādījis Nīniste.
• Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvājis Ukrainai piekāpties Krievijai attiecībā uz suverenitāti, lai Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam palīdzētu "saglabāt seju", tā intervijā Itālijas telekanālam "Rai 1" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
• Steidzami nepieciešams panākt vienošanos par Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanu pret Krievijas enerģētikas sektoru, tā piektdien norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
• Ukraina saņēmusi vairāk nekā 125 miljonus dolāru kriptovalūtas ziedojumos – 52% no tiem armijai un 48% humanitārajās programmās.
• Eiropas Savienība plāno piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču un cita militārā aprīkojuma piegādēm Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tādējādi ES kopējais finansiālais atbalsts Ukrainai sasniedzis divus miljardus eiro.
• Krievijas Valsts domes deputāts Oļegs Morozovs izteicās, ka Polija varētu tikt "nostādīta denacifikācijas rindā". To Polija panākusi ar saviem izteikumiem par Krieviju kā "audzēju" un par "iemaksu", kas jāmaksā Ukrainai, nostādījusi sevi pirmajā vietā denacifikācijas rindā aiz Ukrainas, " savā Telegram kanālā raksta Morozovs.
• Septiņu industrializēto valstu grupa jeb G7 šodien paziņojusi, ka nekad neatzīs robežas, kuru grozīšanu Krievija panākusi agresīvā kara rezultātā, teikts G7 ārlietu ministru paziņojumā, piebilstot, ka tas attiecas arī uz Maskavas anektēto Krimas pussalu.
• Maskava joprojām izvērtē, kādi pasākumi būtu veicami valsts drošības stiprināšanai, ja Somija un Zviedrija pievienosies NATO, sestdien paziņojis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško. Vēl esot pāragri runāt par Krievijas kodolieroču varbūtējo izvietošanu Baltijas jūras reģionā. Par iespēju izvietot kodolieročus Kaļiņingradas apgabalā, iepriekš izteicies bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš tagad ieņem Drošības padomes vicepriekšsēža amatu.

• Eiropas Komisija grasās ieteikt Eiropas Savienības dalībvalstīm ieviest cenu griestus gadījumam, ja Krievija pārtrauks dabasgāzes piegādes. Tā liecina aģentūras DPA rīcībā nonākušais dokumenta projekts, ar kuru dalībvalstis varētu tikt iepazīstinātas nākamnedēļ. Tas gan var prasīt ievērojamu naudas summu un stīvēšanās šajā jautājumā bija jau Eiropas Savienības samitā martā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.