Ukrainas armija atbrīvo arvien jaunas apdzīvotās vietas valsts austrumos un dienvidos

Neraugoties uz Krievijas lēmumu anektēt plašas teritorijas Ukrainas austrumos un dienvidos, valsts aizstāvji turpina atbrīvot okupētās teritorijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir pārliecināts, ka armijas panākumi turpināsies līdz galīgai uzvarai karā.

Amerikāņu domnīcas "Kara izpētes institūts" publicētā kartē par stāvokli frontē redzams, ka ukraiņu spēki ir ieņēmuši arī iepriekš okupēto Torskes ciematu un vēl vairākas apdzīvotas vietas atbrīvotās Limanas tuvumā.

Torske atrodas tikai 22 kilometrus no okupētās Kreminnas pilsētas, kuras atbrīvošana varētu būt Ukrainas armijas nākamais mērķis austrumu frontē.

Aktīva karadarbība turpinās arī Ukrainas dienvidos. Pēdējās dienās gan Krievijas, gan Ukrainas mediji ir ziņojuši par Ukrainas armijas ieiešanu vairākās apdzīvotās vietās Hersonas apgabala ziemeļos. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku operatīvā pavēlniecības "Dienvidi" šīs ziņas nedz apstiprina, nedz noliedz.

Tās pārstāvji ir aicinājuši neizplatīt informāciju par valsts aizstāvju panākumiem, norādot, ka priekšlaicīga informācijas noplūde var maksāt gan ukraiņu karavīru, gan civiliedzīvotāju dzīvību vietās, kur notiek militārās operācijas.

Svētdien pienāca ziņas, ka Ukrainas bruņotie spēki ir atbrīvojuši Limanas pilsētu Doneckas apgabalā. To savā ikvakara uzrunā tautai apstiprināja arī Ukrainas prezidents Zelenskis.

Viņš piebilda, ka Ukrainas armijas panākumi frontē neaprobežojas tikai ar Limanas atbrīvošanu.

"Vismaz divas reizes dienā – no rīta un vakarā – es saņemu ziņojumus no mūsu bruņotajiem spēkiem.

Šajā nedēļā lielāko daļu no ziņojumiem aizņēma saraksts ar apdzīvotajām vietām, kuras ir atbrīvotas no ienaidniekiem mūsu aizsardzības operācijas laikā. Tā, ziniet, ir tāda tendence," sacīja Zelenskis.

"Nesen kāds kaut kur rīkoja pseidoreferendumus, bet, kad atgriežas Ukrainas karogs, tad neviens neatceras Krievijas farsu ar kaut kādiem papīriem un kaut kādām aneksijām. Protams, izņemot mūsu tiesībsargājošās iestādes. Jo tiem, kuri ir iesaistīti jebkādā agresijā pret mūsu valsti, par to būs jāatbild."

Savukārt ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins paziņojis, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmes frontē apliecina dinamikas maiņu kaujās starp Ukrainas un Krievijas armijām.

Ostins intervijā telekanālam CNN uzteica Ukrainas karavīru spējas efektīvi izmantot ASV un citu rietumvalstu piegādātos ieročus, kas tikai pierādot, ka sabiedrotajiem ir jāturpina atbalstīt Ukraina tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Ziņu aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka ASV valdība apsverot iespēju līdz kara beigām ik mēnesi piešķirt Kijivai finansiālu palīdzību 1,5 miljardu dolāru apmērā, lai spētu nodrošināt valsts pamatizdevumus.

Amerikāņi arī vēloties, lai līdzīga apjoma palīdzību Ukrainai sniegtu arī sabiedrotie Eiropā.

Dzīve atbrīvotajās teritorijās

Aizvadītajā naktī Krievijas raķešu uzbrukumus piedzīvojusi Zaporižjas pilsēta. Triecienos ir cietuši civiliedzīvotāji un ir nodarīti postījumi pilsētas infrastruktūrai, paziņojis Zaporižjas mēra pienākumu izpildītājs Anatolijs Kurtevs.

Nesen atbrīvotajā Izjumas pilsētā Harkivas apgabalā daudziem nepieciešama palīdzība. Trūkst gan pārtikas, gan drēbju.

Tagad tiek dalīta humānā palīdzība – maize, segas un citas nepieciešamās lietas, ko agrāk bija grūtības piegādāt. Sevišķi pietrūka bērnu pārtikas. Iedzīvotāji priecājas, ka tagad to var saņemt.

Izjumā kara laikā ir palikuši uz dzīvi ap 10 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta pusgadu bija okupēta un joprojām ir bez elektrības.

Savukārt Svjatohirska, kas atrodas nepilnu 25 kilometru attālumā no Limanas, bija okupācijā jau kopš jūnija sākuma. Tagad tā kļuvusi par pirmo Ukrainas bruņoto spēku atbrīvoto pilsētu savā reģionā.

Pēc gandrīz sešus mēnešus ilgušām apšaudēm tagad valda klusums, tiesa, daudzi joprojām dzīvo pagrabos. Gan tāpēc, ka jāpierod, gan nopostīto ēku dēļ. Sagrauts arī vēstures mantojums – ap 500 gadus senais Svjatohirskas klosteris. 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti