“Sankcijas strādā. Krievijai tagad ir divu veidu galvassāpes. Pirmās ir par sankciju ietekmi. Otrās ir par viņu militārās operācijas izgāšanos un zaudējumiem, ko viņi cieš Ukrainā. Tās ir arī divas galvenās sviras, ko mēs varam izmantot sarunu procesā,” stāsta Kuleba.
“Spriežot pēc ziņu virsrakstiem, sankcijas galvenokārt skar miljardierus. Taču patiesībā tās visvairāk skar miljonārus, vidusšķiru un vienkāršos iedzīvotājus, darba tautu.”
Kuleba norāda, ka Krievijā tiek palielinātas cenas, aug inflācijas līmenis. “Krievijas ekonomikas sabrukuma process ir sācies.”
“Lielākās sankcijas, ar ko jau saskārušies krievi visā pasaulē, sākot no miljardieriem līdz vienkāršiem tūristiem, ir nicinājums un naids pret krieviem. Viņi patiešām no tā cieš,” secina Kuleba.
Ukrainas ārlietu ministrs skaidro, ka jebkurš karš var beigties divos veidos. Viens no tiem ir kādas puses pilnīga sakāve un padošanās. “Tieši to krievi jau no paša sākuma gribēja mums uzspiest.”
Taču ukraiņi uzskata, ka joprojām ir iespējams otrs scenārijs: abu pušu vienošanās, mēģinot rast abām pusēm pieņemamu risinājumu. “Ukrainas diplomātija strādā, lai šī vienošanās būtu pēc iespējas izdevīgāka Ukrainai.”
Kuleba atzīst, ka sarunās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu viņam neklājas viegli.
“Viņš mani nosauca par Gēbelsu, es viņu par Ribentropu. Bet mums ir jāspēj sēsties pie sarunu galda, lai mēģinātu izbeigt karu.”
Kuleba arīdzan skaidro, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis būtu gatavs nekavējoties sākt tiešas sarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, bet Putins pagaidām neesot tam gatavs.
Kuleba pajoko, ka ir ļoti daudz piedāvājumu no valstīm, kas gribētu uzņemt Putina un Zelenska miera sarunas, šajā ziņā konkurence esot lielāka nekā par tiesībām rīkot olimpiskās spēles.
Kuleba norāda, ka Ukrainai būs vajadzīgas drošības garantijas, bet būtu neprāts paļauties tikai uz Krievijas solījumiem, tādēļ Ukraina prasīs drošības garantijas arī no citām lielvalstīm.
Ukrainas ārlietu ministrs arīdzan secina, ka pēdējā laika notikumu rezultātā Ukraina ir spērusi platu soli ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
“Šis process noteikti mūs novedīs pie Eiropas Savienības dalībvalsts statusa. Pirms trim nedēļām mēs nevarējām par to pat sapņot. Tagad mēs esam uz šī ceļa.”
