Minhenē, kur uz ikgadējo drošības konferenci dažādu valstu – izņemot Krievijas un Irānas, kas nav aicinātas, – pārstāvji runā ne tikai par atbalstu Ukrainai, bet arī par to, ko šis karš un Krievijas iebrukums nozīmē pārējai pasaulei. Daudzi runātāji uzsvēra – kara iznākumam ir ne tikai jautājums par Ukrainas tautas un valsts izdzīvošanu, bet par pasaules kārtību – vai tā būs uz noteikumiem balstīta, ja uzvar Ukraina ar Rietumu atbalstu, vai tā būs tāda, kādu to vēlas Krievija un Ķīna, kur neeksistē noteikumi, bet uzvar stiprākais.
"Ja šobrīd mēs teiktu, ka Krievijai vienkārši vajadzētu paņemt daļu no Ukrainas, tad Krievija būtu uzvarējusi ar metodi, ka viens agresors var vienkārši iekarot citu valsti, un tad tas būtu Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu beigas," norādīja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
"Mēs arī zinām, ka Pekina uzmanīgi vēro, lai redzētu cenu, ko Krievija maksā, vai atlīdzību, ko tā saņem par savu agresiju. Tas, kas šodien notiek Eiropā, rīt varētu notikt Āzijā. Tātad karš Ukrainā parāda, ka drošība nav reģionāla. Tā ir globāla," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Līdz šim lielākā delegācija konferencē ir no ASV – gan kongresmeņi, gan 37 senatori un arī ASV viceprezidente Kamala Harisa. Arī viņas runa sestdien bija veltīta Krievijas sāktajam karam. Lūk, kā sasaucas viņas sacītais ar Ukrainas ārlietu ministra pēc tam teikto – un kas izskaidro – kāpēc šobrīd valda tāda nepieciešamība steigties ar ieroču piegādēm un nenokavēt īsto mirkli.
"Bet, ja Putins domā, ka var izturēt ilgāk nekā mēs – viņš smagi maldās. Laiks nav viņa pusē," teica Harisa.
"Es uzskatu, ka periods starp Putina aiziešanas brīdi un jaunā līdera parādīšanos būs iespēju periods mums visiem," norādīja Kuleba.
Minhenē sestdien notika arī vairākas protesta demonstrācijas – vienu organizēja galēji labējā partija ''AfD'' un otru kreisie spēki – viņi katru reizi protestē pret Minhenes Drošības konferenci, uzskatot to par kara kurinātāju pasākumu. Nekādas ieroču piegādes Ukrainai – esot jāsāk sarunas. Te netālu demonstranti satikās ar Ukrainas atbalstītājiem, kas sauca: "Pacifisti, ejiet pie Putina!". Bet pagaidām viss mierīgi – ir ļoti daudz policijas, kas abu pušu sadursmes nepieļauj.
KONTEKSTS
Minhenes Drošības konference norisinās no 17. līdz 19. februārim. Konferencē paredzēts meklēt atbildes uz jautājumiem – kas bija pamatā Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā un kāpēc daudzas valstis vilcinās atbalstīt Ukrainu un nosodīt Krieviju? Tāpat tiek apspriests, kā saukt Krieviju pie atbildības par to, ko tā pastrādā Ukrainā, un arī tas, kādas sekas šis karš atstājis uz globālo ekonomiku.
Bavārijas galvaspilsētā notiekošajā konferencē šogad kopumā piedalās vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un 90 ministri.
