“Mēs aicinām Eiropu saprast, ka uz tās sliekšņa 21. gadsimtā notiek karadarbība,” sacīja Džaparova.

Viņa norādīja uz Ukrainai piederošās Krimas aneksiju 2014. gadā. “Es dzīvoju Krimā pirms okupācijas, un man ir nenovēršama sajūta, ka tas, ko mēs redzam šobrīd Ukrainā, ir nepienācīga atbilde Krievijai uz tās darbībām 2014. gadā,” ministra vietniece.

Viņas skatījumā, ja pašlaik neizdosies apstādināt Krieviju un atrisināt situāciju Ukrainā, iebrukums vērsīsies plašumā.

Amatpersona arī norādīja, ka iebrukuma laikā notiek kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. “Mums ir tūkstošiem pierādījumu tam, kas šobrīd notiek ar manu tautu. Ir daudz videomateriāla, kas runā daudz skaļāk nekā jebkura ukraiņa stāstītais,” sacīja Džaparova.

Attiecībā uz palīdzību iedzīvotājiem Džaparova pastāstīja, ka panākta pušu pamata izpratne par to, kā varētu darboties humānās palīdzības koridors. Puses mēģina izstrādāt precīzus principus tam un nianses plāno apspriest trešajā sarunu kārtā.

Taujāta par iespējamo Ķīnas iesaisti konflikta noregulēšanā, Džaparova norādīja uz Ķīnas ļoti būtisko lomu Āzijas reģionā. “Es uzskatu, ka visiem vajadzētu skaidri un gaiši saprast, ka pēc tam, kad Putins izstrādāja īpašo atturēšanas režīmu jeb programmu, piedraudot ar kodolieroču izmantošanu, pirmā valsts, kas nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, bija Ķīna. Ja skatāmies, ko Ķīna pateica diplomātiskajā valodā, tad tur var atrast nepārprotamas norādes uz to, ka nevienai valstij, tajā skaitā Krievijai, netiks ļauts spēlēties ar savu kodolarsenālu. Tā bija nepārprotama norāde uz to, ka Ķīna iestāsies šajā jautājumā pret Krievijas agresiju,” sacīja Džaparova.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.