Ukrainas analītiķis: Pāragri runāt par Krimas platformas samita veiksmes stāstu

Ukraina otrdien, 24. augustā, atzīmēja savas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu. Tai par godu sarīkota iespaidīga militārā parāde, bet pirms tās – jaunās Krimas platformas dibināšanas samits. Vairāk nekā 40 valstu un organizāciju delegāciju klātbūtne Ukrainā apstiprina ārvalstu partneru uzticību Ukrainai un tās īstenotajām reformām. Ukrainas politikas analītiķis Jevhens Magda gan pauda bažas, ka par spīti ieguldītajiem centieniem un līdzekļiem ir pāragri runāt par Krimas platformas samita veiksmes stāstu.

Ukrainas analītiķis: Pāragri runāt par Krimas platformas samita veiksmes stāstuUģis Lībietis

Šīs dažas dienas Ukrainā ir bijušas skaļu un krāšņu pasākumu pilnas. Galu galā – valsts neatkarības 30. gadskārtas svinības bija lielisks iemesls, lai par sevi vēlreiz atgādinātu arī pārējai pasaulei. Īpaši laikā, kad joprojām turpinās karadarbība Ukrainas austrumos, kad joprojām ir anektēta Krima un joprojām notiek aktīvs darbs pie tā, lai reformētu valsti un tuvinātu to gan Eiropas Savienības (ES), gan NATO standartiem.

Pirmdien notikušais Krimas platformas samits, kas Kijevā pulcēja vairāk nekā 40 valstu delegācijas, bija arī lieliska iespēja valstu pārstāvjiem tikties divpusējās un daudzpusējās sarunās. Tā, piemēram, Baltijas valstu un Polijas prezidenti kopīgā paziņojumā izteica solidaritāti arī Baltkrievijai. Savukārt Ukrainas pusei bija iespēja kārtējo reizi nodemonstrēt, tostarp Eiropas Savienībai, ka tā turpina aktīvi strādāt un īsteno dažādas reformas, kas nākotnē varētu nodrošināt arī dalību ES. 

"Mums ir jāpieliek lielākas pūles, lai eirointegrācija kļūtu tuvāka un sajūtamāka visiem pilsoņiem. Tāpēc ir īpaši svarīgi, ka mēs esam sprieduši par jauniem stratēģiskajiem virzieniem, kuros mēs strādāsim. Ukraina ir apņēmusies integrēties Eiropas Savienības iekšējā tirgū, arī enerģētikas un digitālajos tirgos, kā arī īstenot Eiropas zaļo kursu, jo tas ir ļoti nozīmīgs stimuls, īstenojot dažādas ekonomiskās un sektorālās reformas, kā arī veicinot tirdzniecību un investīcijas. Tāpēc šajā kontekstā es esmu īpaši pateicīgs mūsu Eiropas partneriem par atbalstu Ukrainas reformām, kuras mēs izjūtam katrā mūsu ikdienas sfērā," sacīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Ukrainā notiekošajos pasākumos ES pārstāvēja gan Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, gan Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis.

Šīs vizītes laikā viņš atzina, ka kopumā ar daudziem mājasdarbiem Ukraina ir tikusi galā un ES būs gatava piešķirt otro daļu no solītās finansiālās palīdzības.

"Jāsaka, ka no Eiropas Savienības puses Ukrainai vienmēr ir bijis pastāvīgs atbalsts – gan politisks, gan finansiāls, gan tehniskā palīdzība, gan arī palīdzība saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Un Eiropas Savienība turpinās šo atbalstu sniegt. Jāatzīst, ka mūsu divpusējo attiecību un makrofinansiālās palīdzības kontekstā šie pretkorupcijas jautājumi ir ļoti svarīgi. Attiecībā uz pašreizējo makrofinansiālās palīdzības programmu Ukraina ir izpildījusi visus nosacījumus un, ja arī Starptautiskā Valūtas fonda programma sekmīgi virzīsies uz priekšu, mēs varēsim veikt nākamo maksājumu 600 miljonu eiro apmērā," teica Dombrovskis.

Gan Dombrovskis, gan citu Eiropas valstu līderi Krimas samita laikā īpaši izcēla uzticību Ukrainas teritoriālajai vienotībai un suverenitātei, solot šo jautājumu uzturēt pasaules politiskajā dienaskārtībā. Taču Ukrainas politikas analītiķis un Pasaules politikas institūta izpilddirektors Jevhens Magda pauda bažas, ka par spīti ieguldītajiem centieniem un līdzekļiem ir pāragri runāt par Krimas platformas samita veiksmes stāstu. Magda uzskata, Krievijas propaganda, visticamāk, šo samitu centīsies ne tikai pasniegt kā pret Krieviju vērstu pasākumu, bet arī kā Ukrainas politisku izgāšanos, jo

2014. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā Ukrainai atbalstu Krimas jautājumā pauda 100 valstu, bet šoreiz ieradās tikai 46.

"Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka Krimas platforma tika sarīkota tā, lai pēc iespējas lielāks skaits ārvalstu līderu paliktu uz neatkarības dienas svinībām. Un bija doma, ka atbrauks arī kāds no Lielā septītnieka valstu līderiem – varbūt ne [ASV prezidents Džo] Baidens, bet [Lielbritānijas  premjers Boriss] Džonsons vai [Vācijas kanclere Angela] Merkele. Bet neviena no topa līderiem nebija. Jā, ir pārstāvji no visām Eiropas Savienības un NATO valstīm, bet nav izteiktu līderu no Āzijas, Āfrikas vai Latīņamerikas. Tas gan nav galvenais – es nesaņēmu atbildi uz galveno jautājumu: kas notiks tālāk? Šis samits nevar piespiest Eiropas Savienības vai NATO valstis pieņemt kaut kādus lēmumus Krievijas agresijas gadījumā. Manuprāt, diemžēl… un es uzsveru "diemžēl", šis bija vairāk informatīvi politisks gājiens," vērtēja Ukrainas politikas analītiķis.

Arī komentējot Ukrainas pašreizējos centienus tuvināties eiroatlantiskajām struktūrām, Magda norādīja, ka pašlaik tā vien šķiet, ka uz dalību tādās organizācijās kā ES vai NATO būtu jāskatās ļoti tālā nākotnē.

"Mums ir jāīsteno reformas un jāpārveidojas tā, lai mēs tuvinātos Eiropas Savienībai un NATO. Un, jo vairāk mēs mainīsimies, jo mazāk būs problēmu ar pašu iestāšanos, jo no šīm pārmaiņām mēs neaizbēgsim, un tās paliks. Nav garantiju, ka būs vienprātība NATO vai Eiropas Savienībā. Un to apstiprināja arī Valdis Dombrovskis, ka dalībvalstu vidū nav vienprātības par Eiropas Savienības paplašināšanu. Es saprotu, ka mums priekšā stāv Rietumbalkānu valstis, un tas nozīmē, ka mums šī perspektīva ir 10+ gadu tāla. Runājot par NATO – pat aktīvā Krievijas muskuļu demonstrēšana gada sākumā neveicināja to, lai Ukraina saņemtu vismaz darbības plānu dalībai NATO. Un šāds plāns pat nav dalība NATO – padomju terminoloģijā runājot, tā ir tikai ceļazīme," atzīmēja Magda.

Kā norāda pārliecinošs vairākums komentētāju, gan Krimas samits, gan militārā parāde būtu jāuzskata par skaidru vēstījumu vienai konkrētai valstij – Krievijai. Un vēstījums ir ļoti skaidrs – par spīti Maskavas apgalvojumiem, Ukraina ir izdevusies valsts, tā atkopjas un tai ir sabiedrotie. Gan politiskā, gan ekonomiskā, gan militārā ziņā.

KONTEKSTS:

Esot klāt delegācijām no 45 valstīm, tostarp visu trīs Baltijas valstu prezidentiem, otrdien, 23. augustā, izveidota Krimas platforma, lai panāktu Krievijas sēšanos pie sarunu galda un Krimas atgriešanu Ukrainas sastāvā. Krimas platformas izveide ir līdz šim vērienīgākā prezidenta Volodimira Zelenska iniciatīva, lai atgrieztu un noturētu starptautiskās dienas kartībā jautājumu par Krimas aneksiju.

Krievija uz to reaģējusi ļoti asi. Runājot pašā Krimā, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šo sanāksmi nosauca pat par raganu saietu, kurā rietumvalstis piespēlēšot it kā Ukrainas valdības "neonacistiskajai un rasistiskajai politikai". Uz to Ukrainas ārlietu ministrs atbildēja, ka ir gandarīts, ka Krievija tik nervozi reaģē uz šīs platformas izveidi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt