Ar jauniem uzbrukumiem Slovjanskas virzienā, netālu esošajā Svjatogirskā un joprojām par karstāko punktu dēvētajā Severodoneckas pilsētā Krievijas bruņoto spēku vienības aktīvi turpina uzbrukt ukraiņu pozīcijām valsts austrumu daļā.
Bažas par Mariupoles scenārija atkārtošanos
Arestovičs atzinis, ka tuvākā nedēļa Ukrainas aizstāvjiem būs īpaši smaga.
"Pašlaik viņu galvenie centieni ir koncentrēti uz šoseju Bahmuta–Lisičanska.
Viņi tuvojas tai, un mums neizdodas viņus apturēt. Viņi virzās uz priekšu lēnām, bet virzās, un ir ļoti liela iespēja, ka viņi šo piegādes ceļu nogriezīs.
Tāpat viņi aktīvi uzbrūk mūsu aizsardzības pozīcijām Lisičanskas tuvumā. Ja viņiem izdosies tikt garām arī tur… Tad mūsu karaspēkam būs pavisam bēdīgi."
Arestovičs skaidro, ka ukraiņu spēki faktiski nonāks ielenkumā un var rasties vēl viena Mariupole, jo rajonā starp Izjumu un Popasnu ir koncentrēta aptuveni puse no krievu karaspēka – aptuveni 35 000 līdz 40 000 karavīru.
Jau tagad Severodoneckas piemērs rādot, ka ļoti efektīvi tiek izmantota artilērija un Luhanskas apgabala pilsētas tiek nolīdzinātas ar zemi, lai neiesaistītos ielu cīņās, kur pārsvars varētu būt ukraiņu spēkiem.
Ukraiņi saņēmuši kritušo "Azovstaļ" aizstāvju līķus
Runājot par Krievijas spēku okupēto Mariupoli, tiek ziņots, ka Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ir nogādātas Mariupoles rūpnīcā "Azovstaļ" bojā gājušo ukraiņu aizstāvju mirstīgās atliekas. Vairāki desmiti bojāgājušo ir izvilkti no drupām un nogādāti Ukrainā, kur tiek veiktas DNS analīzes viņu personību noteikšanai.
Pulka "Azov"pārstāvji paziņojuši, ka vismaz 52 cilvēki ir viņu vīri. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Krievijas gūstā atrodas vairāk nekā divarpus tūkstoši "Azovstaļ" aizstāvju.
Tikmēr Ukrainā sākts aktīvi risināt degvielas trūkuma problēmu. Pēc varas iestāžu rīkojuma robežsardze un muita izveidojušas zaļos koridorus, pa kuriem valstī ārpus rindas var iebraukt degvielas cisternas. Arī kaimiņos esošās Eiropas Savienības valstis neliekot šķēršļus degvielas automašīnu braukšanai uz Ukrainu un no tās.
Degvielas trūkuma dēļ sākotnēji strauji pieauga tās cena, un Ukrainas valdība bija spiesta regulēt gan benzīna, gan dīzeļdegvielas maksimālās cenas. Eksperti gan uzskata, ka augstajās degvielas cenās ir vainojams nevis tās trūkums, bet gan saceltā ažiotāža un nepamatotais pieprasījums.
Krieviju vaino par bada veicināšanu pasaulē
Situācija Ukrainā pirmdien tika apspriesta arī ANO Drošības padomē, kuru uzrunāja arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Savā uzrunā viņš norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē – ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni.
Lai ko arī apgalvotu Krievijas propagandas kanāli, Mišels uzskata, ka atbildība par pieaugošo pārtikas krīzi gulstas tikai uz Krieviju, kas bloķē graudu eksportu, mīnē sējumus, kā arī izzog Ukrainas graudu krātuves.
#KhersonOccupation
— Oksana Hliebushkina (@hliebushkina) June 6, 2022
The price of this year's bread in the South of Ukraine. People are blown up by mines in the fields, trying to cultivate agricultural land. pic.twitter.com/TXJ2ZzyDaV
Vienlaikus Šarls Mišels atgādinājis, ka Eiropas Savienības sankcijas nav piemērotas Krievijas lauksaimniecības sektoram, tāpēc nekas netraucē Krievijas kuģiem piegādāt produktus attīstības valstīm.
Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta zāli. To komentējot, Šarls Mišels secinājis – ir vieglāk pamest zāli, nekā klausīties patiesību.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
