Kara pirmajās astoņās dienās Krievijas spēku uzbrukumos ir nogalināti 28 bērni, bet vēl 64 guvuši ievainojumus, paziņojusi Ukrainas prezidenta padomniece Darja Herasimčuka.

Iebrucēju raidītie artilērijas šāviņi un aviācijas bumbas sagrāvušas dzemdību namus, bērnudārzus, skolas un bērnunamus. Saskaņā ar Herasimčukas sniegto informāciju aptuveni pusotrs miljons bērnu atrodas teritorijās, kas cieš no apšaudēm un atrodas ienaidnieku aplenkumā.

Navaļnija komanda aicina iedzīvotājus uz protestiem

Krievijā ieslodzītā Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija komanda tikmēr izplatījusi aicinājumu Krievijas iedzīvotājiem svētdien piedalīties demonstrācijās pret savas valsts karaspēka iebrukumu Ukrainā.

Videopaziņojumā, ko nolasa Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs, teikts, ka ar šo karu diktators Putins apkauno Krievijas karogu, krievu valodu un vārdu Krievija. Tāpēc Krievijas iedzīvotājiem esot jāparāda, ka viņi neatbalsta Putina uzsākto karu.

“Jums var būt bail, bet ļauties šīm bailēm nozīmē nostāties fašistu un slepkavu pusē. Putins jau ir atņēmis Krievijai ekonomiku, attiecības ar pasauli un cerību uz nākotni. Tas ir daudz sliktāk nekā naudassods par dalību mītiņā, ko turklāt mēs palīdzēsim jums samaksāt. Un bumbu patvertnēs un frontes līnijā ir daudz sliktāk nekā dažas diennaktis aizturēšanas izolatorā.

Nepadodies bailēm, izej ielās, lai visa pasaule redz, ka Putins nav Krievija. Tikai tā mēs varam atjaunot savas tēvzemes godu.

Tikai tā mēs katrs varam saglabāt savu cieņu. Varēsim teikt – šajās visbriesmīgākajās dienā es saglabāju cilvēcību un neklusēju,” sacīja Volkovs.

Nevalstiskā organizācija „OVD-Info” ziņo, ka kopš 24. februāra pretkara protestos visā Krievijā ir aizturēti vairāk nekā 8000 cilvēku.

Uzbrukums atomelektrostacijai

Ukrainā rit jau devītā kara diena. Tā sākās ar satraucošām ziņām no Enerhodaras pilsētas, kur Krievijas spēki apšaudīja un ieņēma Zaporižjas atomelektrostaciju (AES). Smagas cīņas starp Ukrainas spēkiem un iebrucējiem turpinājās galvaspilsētas Kijevas apkaimē. Tikmēr arvien dramatiskāka kļūst humānā situācija vairākās Ukrainas dienvidu pilsētās, kuras ir aplencis krievu karaspēks.

Aizvadītajā naktī Krievijas spēku uzbrukumu piedzīvoja Zaporižjas AES, kas ir lielākā Eiropā. Ukraiņu karavīri vairākas stundas pretojās iebrucējiem, tomēr nespēja nosargāt elektrostaciju. Ukrainas valdība paziņojusi, ka kaujā krituši trīs Nacionālās gvardes karavīri. Iebrucēji esot nogalinājuši arī vairākus elektrostacijas darbiniekus.

Apšaudes laikā vienā no AES administratīvajām ēkām izcēlās ugunsgrēks, ko vēlāk izdevās nodzēst. Par laimi uzbrukumā necieta neviens no sešiem atomreaktoriem, kuri saražo aptuveni piekto daļu no Ukrainā patērētās elektrības. Elektrostacijas apkaimē nav paaugstinājies radiācijas līmenis.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra un Nacionālais drošības dienests uzbrukumu Zaporižjes AES izmeklēs kā ekocīdu un terora aktu.

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grossi aicinājis Ukrainu un Krieviju vienoties par to, lai neapdraudētu Ukrainas kodolobjektus.

Krievijas spēki apšauda savējos

Smagas kaujas turpinās ap Azovas jūras ostas pilsētu Mariupoli, kur jau ceturto dienu vairāk nekā 400 tūkstoši iedzīvotāju ir bez elektrības, ūdens un siltumapgādes. Nemitīgo apšaužu dēļ pilsētu nevar apgādāt ar pārtiku un medikamentiem.

Arī Krievijas karaspēka sagrābtajā Melnās jūras ostas pilsētā Hersonā akūti trūkst pirmās nepieciešamības lietu. Ukrainas valdība ir gatava nosūtīt uz Hersonu deviņas kravas automašīnas ar humāno palīdzību, bet pilsētas mērs Ihors Kolihajevs paziņojis, ka okupanti nedod atļauju izveidot humāno koridoru.

Krievijas spēku mērķis numur viens joprojām ir Ukrainas galvaspilsēta Kijeva, tāpēc iebrucēju karaspēks turpina kustību tās virzienā, bet ukraiņi dod prettriecienus.

Ukrainas bruņotie spēki paziņojuši, ka pie Severinivkas ciema Kijevas apgabalā izcēlusies nejauša apšaude starp divām Krievijas karaspēka vienībām. Tās rezultātā krievi esot zaudējuši deviņus tankus un četrus bruņutransportierus. Ukraiņi ironizē, ka tas viņiem ļāvis ietaupīt 13 prettanku raķetes „Javelin”, un aicina ienaidniekus turpināt tādā pašā garā.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.