Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba pārstāvis žurnālistus informēja, ka armijas grupējumā ir aptuveni 50 tūkstoši Krievijas militārpersonu. Tas tiek uztverts kā mēģinājums izdarīt spiedienu, lai oficiālā Kijeva mainītu stingro nostāju sarunās Minskā.
Par mēģinājumu saasināt situāciju valsts austrumos liecina arī prokrieviski noskaņoto separātistu īstenotā Ukrainas armijas pozīciju apšaude netālu no Mariupoles. Amatpersonas arī ziņo, ka pagājušās diennakts laikā konflikta zonā ir kritis viens regulārās armijas karavīrs. Savukārt Krievijas militārā vadība atkārtoti noraidījusi iepriekš minētos apgalvojumus. Kremlis atsaucas uz pierobežā izvietoto starptautisko novērotāju sniegtajiem datiem.
Tikmēr, augot spriedzei Ukrainā, arvien vairāk politiķi un mediji raida signālus par Krievijas prezidenta Vladimira Putina tiešo interesi atkal saasināt situāciju, atbalstot prokrieviskos separātistus.
Izdevums „Wall Street Journal” vēsta, ka ASV Pentagons būtu gatavs iesaistīties radaru sistēmas attīstīšanā, kas būtu spējīga palīdzēt Ukrainai aizsargāties no raķešu uzbrukumiem, taču prezidenta Baraka Obamas administrācija ar šo lēmumu joprojām nesteidzas.
Arī Latvijas Ārlietu ministrija paudusi, ka pēdējā laikā novērotais saspīlējuma pieaugums Ukrainas austrumos nopietni iedragā Minskas vienošanās izpildi. Turklāt par situācijas saasinājumu atbildība ir jāuzņemas Krievijas atbalstītajiem separātistiem.
