Panorāma

LTV darbinieki tiekas ar valdes kandidātiem

Panorāma

EP prezidente Roberta Metsola ieradusies vizītē Kijivā

Krievijas armija atkāpjas no Kijivas apkaimes

Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņojis, ka no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī ir izdevies padzīt Krievijas karaspēku. Ukrainā kopumā karadarbības intensitāte ir samazinājusies, taču atsevišķās vietās turpinās smagas kaujas un Krievijas uzbrukumi no attāluma.

Ukrainas bruņotie spēki atstumj Krievijas karaspēku tālāk no galvaspilsētas Kijivas, veic pretuzbrukumus valsts otras lielākās pilsētas Harkivas virzienā un īsteno taktiskās darbības pret ienaidniekiem okupētās Hersonas pilsētas tuvumā.

Ukraina ziņo, ka Krievijas karaspēks atkāpies arī no Čornobiļas atomelektrostacijas teritorijas, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Ukrainas galvaspilsētas.

Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem
00:00 / 03:59
Lejuplādēt

Savukārt ienaidnieks turpina apšaudīt civilos objektus visā valstī. To piektdien paziņoja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

Ukraina iznīcinājusi Krievijas bruņutehniku 10 miljardu dolāru vērtībā

"Kijevas virzienā ienaidnieki veic daļēju rotāciju ar karaspēka izvešanu un pārvietošanu, iespējams, uz Donbasu. Bet viņi pilnībā nespēj noturēt tos rajonus, kuri viņiem ir nepieciešami, lai nodrošinātu šo rotāciju.

Mūsu karaspēks viņus dzenā gan ziemeļrietumos, gan ziemeļaustrumos, atstumjot no Kijivas un padarot gandrīz neiespējamu atkārtotu uzbrukumu Kijivai. Mēs atbrīvojam savu zemi. Mēs padzenam ienaidnieku,” sacīja Arestovičs.

“Tajā pašā laikā ienaidnieki turpina veikt gaisa triecienus kritiskajai infrastruktūrai, militārajiem objektiem, turpina iznīcināt dzīvojamos rajonus, jo īpaši Mariupolē, Harkivā un Černihivā. Ienaidnieks cenšas pārvērst Černihivu par otru Mariupoli.”

Ukrainas karavīrs pie iznīcināta Krievijas tanka Harkivas apgabalā

Krievijas okupācijas spēku kontrolē nonākusi Izjumas pilsēta Harkivas apgabalā. Aptuveni 50 000 iedzīvotāju lielā pilsēta ir stratēģiski nozīmīgs dzelzceļa mezgls.

Ukrainas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka kopš iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā ir krituši gandrīz 18 000 Krievijas karavīru. Savukārt Ukrainas karaspēka iznīcinātās Krievijas bruņutehnikas vērtība pārsniedzot 10 miljardus dolāru.

"Turpinās daļēja Krievijas okupācijas spēku vienību izvešana no Kijevas apgabala ziemeļiem uz robežu ar Baltkrieviju. Tiek novērota dažāda daudzuma tehnikas kolonnu kustība. Kolonnās ir arī civilās automašīnas, kravas automašīnas, autobusi, mikroautobusi, automašīnas, kuras krievu iebrucēji nozaga īslaicīgās teritoriju okupācijas laikā. Turklāt ienaidnieks veic izlaupīto īpašumu izvešanu," vēsta Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba pārstāvis Oleksandrs Šputuns.

"Īslaicīgi okupētajās teritorijās ienaidnieks turpina savas pretlikumīgās darbības ierobežojot civiliedzīvotāju pārvietošanos, izmantojot vietējo iedzīvotāju mājas un dzīvokļus personāla izmitināšanai, vietējo iedzīvotāju un aktīvistu turēšana par ķīlniekiem."

Zelenskis atlaidis divus ģenerāļus

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicis pateicību visiem, kuri turpina varonīgi cīnīties valsts labā un aicināja būt vienotiem. Taču viņš uzsvēra, ka pašlaik nespēj tikt galā ar visiem nodevējiem un no amata atstādinājis divus ģenerāļus.

"Šodien pieņēmu arī citu lēmumu. Attiecībā uz antivaroņiem. Man tagad nav laika tikt galā ar visiem nodevējiem. Bet pamazām viņi visi tiks sodīti.

Tāpēc bijušais Ukrainas drošības dienesta Iekšējās drošības departamenta vadītājs Andrijs Olehovičs un bijušais Ukrainas drošības dienesta Hersonas apgabala biroja vadītājs Serhijs Krivoručko  vairs nav ģenerāļi. Šādi ģenerāļi šeit nav vajadzīgi."

Abiem nodevībā apsūdzētajiem ģenerāļiem atņemtas militārās pakāpes, taču nav zināms, vai abi aizturēti un vai ir piespriests kāds sods.  Pagaidām nav arī informācijas, kā nodevība izpaudusies.

Uzbrukums naftas bāzei Krievijā

Krievija ir paziņojusi, ka Ukraina ar helikopteriem piektdien no rīta apšaudīja naftas bāzi pie Krievijas pilsētas Belgorodas no robežas ar Ukrainu. Uzbrukuma rezultātā bāzē izcēlies plašs ugunsgrēks. Sociālajos tīklos arī parādījies video, kurā redzami divi zemu lidojoši helikopteri, kuri it kā esot šķērsojuši Krievijas un Ukrainas robežu.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, atbildot uz Krievijas paziņojumiem, sacīja, ka viņš nevarot ne apstiprināt, ne noliegt Ukrainas saistību ar iespējamo aviācijas triecienu naftas bāzei Belgorodā, jo viņa rīcībā neesot visa militārā informācija. Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukraina nav atbildīga par notiekošo Krievijas teritorijā.

“Mēs militāras aizsardzības operācijas veicam savā teritorijā. Par to, kas notiek Krievijas teritorijā, ir atbildīga Krievijas vadība. Un viņiem tad arī ir jātiek skaidrībā, kas notika Belgorodā," norāda Ukrainas prezidenta padomnieks Arestovičs.

Neraugoties uz Krievijas izteiktajām apsūdzībām, piektdien attālinātā režīmā atsākās Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka sarunās esot vērojama “virzība uz priekšu”.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka tuvākajās dienās Stambulā varētu notikt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Ne Kijiva, ne Maskava nav apstiprinājusi šo informāciju.

Krievijā nosoda operdziedātāju Ņetrebko

Krievijā turpinās vēršanās pret tiem, kuri nosoda valsts uzsākto karu Ukrainā. Novosibirskas Valsts akadēmiskais operas un baleta teātris atcēlis jūnijā paredzēto pasaulslavenās operdziedātājas Annas Ņetrebko koncertu pēc tam, kad viņa šonedēļ nosodīja karu Ukrainā un izteica līdzjūtību karā nogalināto ukraiņu ģimenēm.

Novosibirskas teātra paziņojumā teikts, ka Ņetrebko dzīve Eiropā un uzstāšanās rietumvalstu koncertzālēs ir “izrādījusies svarīgāka par dzimtenes likteni”.

Šis neesot laiks, kad var upurēt principus ērtāku dzīves apstākļu dēļ. Teātra paziņojumā arī norādīts, ka Krievija ir “bagāta ar talantiem un vakardienas elkus nomainīs citi ar skaidru pilsonisku nostāju.”

Ņetrebko agrāk publiski paudusi atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un ir saņēmusi no viņa valsts apbalvojumus. Dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Metropoles opera Ņujorkā paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar Ņetrebko.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt