Viens no jautājumiem, par ko Ukrainas kara kontekstā ļoti bieži tiek diskutēts, ir diezgan neprofesionālā Krievijas spēku vadība un augstas klases komandējošā sastāva trūkums. Kā liecina Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes apkopotie dati, līdz novembra sākumam Krievija ir zaudējusi vairāk nekā 1400 augstas militārpersonas.

Likvidēto komandieru vidū ir arī divi ģenerālleitnanti, astoņi ģenerālmajori, 44 pulkveži.

Tikmēr dažādos sociālajos tīklos lielu popularitāti ieguva video, kurā redzama komandieru saruna ar mobilizētajiem karavīriem Krievijas pilsētā Uļjanovskā. Komandieri informējuši, ka nekādas finansiālās kompensācijas mobilizētie nesaņems, jo šāds likumprojekts esot noņemts no izskatīšanas. Par līdzekļu nesaņemšanu gubernatoram ir žēlojušās arī mobilizēto ģimenes.

ASV domnīca "Kara izpētes institūts" uzskata, ka šī situācija ir ievērojami pastiprinājusi sociālo spriedzi Krievijas sabiedrībā. Tāpēc Krievijas varasiestādēm nauda būšot jāatrod, lai situāciju kontrolētu un noturētu vismaz kaut kādu morālo noskaņojumu pašos bruņotajos spēkos.

Vienlaikus pētnieki nosaukuši par atrautiem no realitātes Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājumus radīt konkurētspējīgu militāro ražošanu. Pēc domnīcas pārstāvju vārdiem,

Putins vienkārši neizprotot, cik nopietnas problēmas Krievijas ražotājiem rada pārrāvumi piegāžu ķēdēs.

Tāpat amerikāņu komentētāji uzskata, ka Baltkrievijas reālā iesaistīšanās Ukrainas karā ir maz ticama, jo ir pārāk daudz iespējamo seku Aleksandra Lukašenko režīmam. Pēc "Kara izpētes institūta" pārstāvju domām, Baltkrievijas un Krievijas divpusējās militārās sadarbības atspoguļošana ir jau ilgstoša informatīvā operācija, kuras mērķis ir noturēt ukraiņu spēkus pie valsts ziemeļu robežām. Taču reālu Baltkrievijas iesaistīšanos karā novēršot arī ierobežotais Baltkrievijas bruņoto spēku potenciāls.

Tikmēr Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska atkārtoti uzsvērusi, ka Aleksandra Lukašenko režīms jau oficiāli ir iesaistījies šajā karā. Viņa gan atzina, ka baltkrievu armijā nav noskaņojuma karot pret ukraiņiem un arī valsts vadība to ļoti labi apzinoties. Turklāt pašam Lukašenko pavēles izdošana par spēku nosūtīšanu uz Ukrainu nozīmēšot politisku pašnāvību.

Svjatlana Cihanouska arī paudusi pārliecību, ka viens no Krievijas mērķiem ir panākt, lai Ukrainas iedzīvotāji arī pret baltkrieviem attiektos kā pret ienaidniekiem un viņus ienīstu. Jāatgādina, ka trimdā strādājošais Cihanouskas pārejas kabinets par vienu no mērķiem ir izvirzījis oficiālu attiecību nodibināšanu ar Ukrainas valdību, taču Kijiva pašlaik pret šādu sadarbību izturas ļoti piesardzīgi.