Ukrainā vēl diskutē par amnestijas likumu; Krievija aptur palīdzību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ukrainas parlaments joprojām turpina diskusijas par amnestijas likuma pieņemšanu. Opozīcija līdz šim izvirzījusi vairākas prasības par likuma pantiem, uz kuriem amnestija neattieksies, kā arī noraidījusi vairākus varas piedāvājumus. Trešdien Kijevā viesojusies arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone. Savukārt Krievija izlēmusi apturēt plānotās palīdzības piešķiršanu Ukrainai līdz brīdim, kamēr kļūs zināms jaunās valdība sastāvs. 

Ukrainas parlamentā trešdien turpinājās otrdien atliktās diskusijas par daudzu gaidīto amnestijas likumu, kas ļautu atbrīvot no atbildības protesta akciju dalībniekus un rīkotājus. Tiek uzskatīts, ka šāds solis un politiskās opozīcijas prasības izpilde varētu mazināt vismaz vardarbīgos protestus, kas pārņēmuši vairs ne tikai Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, bet arī citus reģionus.

Visas dienas garumā valdošās Reģionu partijas un politiskās opozīcijas starpā turpinājās diskusijas par amnestijas noteikumiem. Pēc pirmajām pārrunām opozīcijas partijas „Batkivščina” līderis Arsēnijs Jaceņuks pastāstīja par galvenajām prasībām un arī nepieņemamajiem punktiem.

„Amnestijas likums neattieksies uz vairākām lietām. Pirmkārt - par apzinātu slepkavību. Tas nozīmē, ka mūsu nogalināto aktīvistu slepkavības ir jāizmeklē un noziedznieki jāsoda. Tāpat amnestija neattieksies uz žurnālistu piekaušanu, un no soda neizdosies izvairīties nevienam ierēdnim vai milicim, kurš saistīts ar šādiem uzbrukumiem. Amnestija neattieksies arī uz lietām, kas saistītas ar cilvēku spīdzināšanu un nolaupīšanu. Mūsu politiskie oponenti ir izvirzījuši prasību slēgt maidanu, jo tikai tad amnestija varēs stāties spēkā. Šāda prasība tautai nav pieņemama,” pauda opozīcijas pārstāvis.

Vēlāk pēcpusdienā kļuva zināms, ka opozīcijas deputāti nevēlas atbalstīt arī Reģionu partijas ierosinājumu atbrīvot ieņemtās administratīvās ēkas. Balsojums parlamentā joprojām nav noticis un, vai tas gaidāms vēl  trešdien vakarā, pagaidām nav zināms. Tāpat nav zināms, vai Augstākā rada balsos par apspriešanai iesniegto likumprojektu par izmaiņām likumā par Konstitucionālo tiesu, kas ļautu atgriezties pie 2004.gada konstitūcijas bez papildu procedūrām. Iesniegtais likumprojekts ļautu Konstitucionālajai tiesai pārskatīt savus lēmumus, ja tie pieņemti, neievērojot procedūru un pārkāpjot pilnvaras.

Latvijas Televīzijas korespondente Judīte Čunka no Kijevas ziņoja, ka arī trešdien vēlu vakarā amnestijas likums vēl nav pieņemts. Kijevas Neatkarības laukumā turpina pulcēties protestētāji,  kuri arī sagaida, kā beigsies sarunas par amnestijas likumu.

Lai gan bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks trešdien Ukrainas parlamentā – Augstākajā Radā – debašu laikā pavēstīja, ka valsts ir uz „pilsoņu kara sliekšņa”, cilvēki ielās nav bruņojušies ar ieročiem. Lai gan notiek opozīcijas spārnu sašķelšanas un strīdi, kā arī parādījās ziņas par opozīcijas Nacionālas gvardes veidošanu, tomēr par pilsoņu karu runāt būtu pāragri, vērtēja Čunka. Viņa norādīja, ka varas krīze redzama Kijevas centrā, bet citos rajonos, kā arī citos Ukrainas reģionos turpinās normāla dzīve.

Ukrainas prezidents Viktors janukovičs trešdien tikās ar Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos Ketrīnu Eštoni. Sarunās piedalījās arī Eiropas Savienības pārstāvniecības Ukrainā vadītājs Jans Tombinskis, taču par šo sarunu iznākumu plašāka informācija pagaidām netiek sniegta. Vienlaicīgi Eiropas Parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks paziņojis, ka Eiropas parlamentā nesaprot pašreizējo tirgošanos ar aizturētajiem maidana aktīvistiem, tāpēc viņus būtu vienkārši jāatbrīvo bez jebkādiem priekšnoteikumiem.

Bet trešdien arī kļuvis zināms, ka Krievija pašlaik jau ir apturējusi kredītu piešķiršanu Ukrainai. Kā paziņojis Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, visu noslēgto līgumu izpilde ir jāīsteno piesardzīgi un to būs iespējams darīt tikai tad, kad būs skaidrība par nākamo Ukrainas valdības sastāvu, par valdībā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem un to atbalstītajiem principiem. Iepriekš arī Krievijas vicepremjers Igors Šuvalovs pieļāva, ka gadījumā, ja jaunā Ukrainas valdība atbalstīs citus principus, nevis tādus pašus kā Nikolaja Azarova valdība, būs pamats pārskatīt pašlaik ar Kijevu noslēgtos līgumus. Medvedevs savukārt norādījis, ka arī pēc gāzes cenu samazināšanas Ukrainai ir problēmas ar savu rēķinu samaksāšanu, tāpēc šis faktors arī būs jāņem vērā, veidojot attiecības ar nākamo Ukrainas valdību.

Politiskā krīze Ukrainā sākās novembra nogalē, kad valdība paziņoja par lēmumu apturēt eirointegrāciju un neparakstīt asociācijas līgumu ar ES. Protestu centrs ir Kijevas Neatkarības laukums. Pēc gandrīz divu mēnešu protestiem janvāra vidū parlaments pieņēma likumus, kas būtiski ierobežoja pulcēšanas brīvību un faktiski pasludināja protestētājus par noziedzniekiem.

Pēc šo likumu pieņemšanas protesti uzvirmoja ar jaunu spēku, Kijevas ielās parādījās aizvien vairāk barikāžu, izcēlās vardarbīgas sadursmes ar miliciju, opozīcijas atbalstītāji sagrābuši vairākas administratīvās ēkas, protesti pārņēma arī citus Ukrainas reģionus. Galvenā mītiņotāju prasība bija valdības un prezidenta atkāpšanās un ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Pēc gandrīz trīs mēnešu ilgas krīzes otrdien, 28.janvārī, no amata atkāpies Ukrainas premjers Nikolajs Azarovs. Opozīcijas partijas „Batkivščina” parlamenta frakcijas vadītājs Arsēnijs Jaceņuks noraidījis Viktora Janukoviča piedāvājumu uzņemties valdības vadītāja amatu, arī partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko ir atteicies jaunajā valdībā pildīt vicepremjera pienākumus, līdz ar to šobrīd Ukrainas valdības liktenis nav skaidrs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti