Ukraina veikusi triecienus pa tiltiem Krievijas okupētajā teritorijā

Ukrainas bruņotie spēki aizvadītajā naktī veikuši sekmīgus triecienus pret diviem tiltiem Krievijas okupācijas spēku kontrolētajā teritorijā. Viens no šiem tiltiem ir Antonivkas tilts pie Hersonas, kam Ukrainas armija precīzus triecienus īstenoja jau jūlija izskaņā.

Tikmēr Krievijas okupētajā Melitopolē Ukrainas armijai ar raķešu triecieniem izdevies likvidēt vairāk nekā 100 Krievijas karavīru.

Ukraina veikusi triecienus pa tiltiem Krievijas okupētajā teritorijā
00:00 / 03:52
Lejuplādēt

Melitopolē iznīcināti vairāk nekā 100 Krievijas karavīru

Trieciens Antonivkas tiltam seko neilgi pēc tam, kad Krievijas armija to sāka atjaunot. 27. jūlijā īstenotais Ukrainas armijas trieciens tiltam nodarīja tādus bojājumus, ka Krievijas armija to vairs nevarēja izmantot kā loģistikas un transporta ceļu. Savukārt tagad dots vēl viens trieciens, kas iznīcinājis tur esošo tilta remontam paredzēto tehniku.

Trāpīts arī uz austrumiem no Antonivkas Hersonas apgabalā esošajam Kahovskas tiltam pār  Dņepru. Ukrainas dienvidos aizvadītajā diennaktī iznīcinātas arī vairākas ienaidnieka tehnikas vienības un munīcijas noliktavas.

Sprādzieni naktī satricināja arī Krievijas armijas okupēto Melitopoli Zaporižjas apgabalā. Kļuvis zināms, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem veicot raķešu triecienus okupētajā pilsētā, nogalināti vairāk nekā 100 Krievijas karavīru, kā arī iznīcināts liels daudzums Krievijas militārās tehnikas. Par to paziņojis Melitopoles mērs Ivans Fedorovs.

Viņš norādījis, ka ar augstas precizitātes raķetēm HIMARS šonakt tika dots trieciens okupācijas karaspēka pagaidu dislokācijas vietām rūpnieciskajos objektos dažādos Melitopoles pilsētas rajonos. Pēc provizoriskām aplēsēm, iznīcināts vērā ņemams daudzums militārās tehnikas.

Viņš piebildis, ka lielu daļu pretgaisa aizsardzības sistēmu Krievijas armija nesen pārvietojusi no Melitopoles uz Hersonu, tāpēc novājinātas tās spējas pretoties Ukrainas uzbrukumam ar raķetēm HIMARS.

Donbasā situācija joprojām sarežģīta

ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi pieļauj, ka Krievija varētu paātrināt gatavošanos pseidoreferendumiem okupētajās teritorijās. Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis atzinis, ka ziņas par šādu pseidoreferendumu rīkošanu dienvidos izskan arvien biežāk.

"Es gribu pateikt ļoti vienkāršu lietu: katrs, kurš kaut kādā veidā palīdz okupantiem realizēt viņu nodomu, tiks saukts pie atbildības. Viņi nesīs atbildību Ukrainas priekšā.

Mūsu valsts nostāja paliek nemainīga: mēs neatdosim neko savējo un, ja okupanti ies šo pseidoreferendumu ceļu, viņi slēgs sev jebkādas iespējas sarunām ar Ukrainu un brīvo pasauli, ko Krievijas pusei kādā brīdī noteikti vajadzēs."

Kā savā ikvakara uzrunā sacīja Zelenskis, situācija joprojām ir ļoti sarežģīta arī Donbasā. Ukrainas militārpersonas vairākos virzienos atvairījušas Krievijas iebrucēju ofensīvu un uzbrukumu.

"Ukrainas armija dara visu iespējamo, lai apturētu Krievijas teroru un nodarītu vislielākos zaudējumus iebrucējiem. Avdijivka, Peski, Marinka, Bahmuta un citi karstie apgabali Doneckas apgabalā ir vietas, kur tiek pieliktas visas Ukrainas spēku aizsardzības pūles un diemžēl nācies zaudēt arī daudzas dzīvības."

Luhanskas apgabalā aktīva partizānu kustība

Tikmēr Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs, runājot par situāciju Donbasā norādījis, ka Krievijas spēki ir izsmelti un tagad kaujas operāciju veikšanai valsts vairāk izmanto privātās militārās kompānijas. Tās savervē arī ieslodzītos, kas tiek izmantoti kā lielgabalu gaļa un netiek nodrošināti ar pienācīgu aprīkojumu.

Haidajs atzīmēja, ka Luhanskas apgabalā tiek īstenota aktīva partizānu kustība, kas okupētajās teritorijās dažādās cīņās jau likusi par sevi manīt.

Pivdennijas ostu šorīt pametis pirmais kuģis kopš 24. februāra. Ar Ukrainas lauksaimniecības produktiem piekrautais kuģis dosies uz Itāliju.

Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs norādījis, ka šobrīd mērķis ir palielināt pārkraušanu ostās un tiek strādāts ar līgumu galvotājiem, lai "graudu koridors" darbotos nevainojami un tiktu ievērotas visas kuģošanas drošības prasības.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt