Lai arī pēdējās trīspusējās kontaktgrupas tikšanās laikā tika panākta vienošanās par pilnīgu uguns pārtraukšanu kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumu reģionos, bruņoto provokāciju skaits pret Ukrainas drošības spēkiem turpina augt.
Ar šādu paziņojumu ANO Drošības padomē klajā nākusi Ukrainas delegācija. Tās paziņojumā norādīts, ka šādas provokācijas ievērojami apdraud Ukrainas un starptautiskās sabiedrības centienus atjaunot reģionā mieru un stabilitāti un faktiski padara par neiespējamu miera procesa politiskās sadaļas izpildi.
Tikmēr panākta vienošanās, ka no 23. janvāra Ukrainā darbosies ANO izvērtēšanas misija. Tajā piedalīsies ANO attīstības programmas, ANO Bērnu fonda un ANO Atmīnēšanas dienesta eksperti, kuri tiksies gan ar oficiālajām amatpersonām Kijevā, gan arī dosies vizītē uz Ukrainas austrumu reģioniem, lai klātienē izpētītu iedzīvotāju vajadzības, īpaši humānās palīdzības un atmīnēšanas jautājumos.
Ukrainas pārstāvji ANO vēlas arī noorganizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu pastāvīgo pārstāvji braucienu uz Donbasu, lai pārliecinātu viņus par nepieciešamību izvērst šajā reģionā ANO miera uzturēšanas misiju. Izvērtēšanas misija ir viens no pirmajiem soļiem ceļā uz šī mērķa sasniegšanu.
Tikmēr Krievijas puse atkal ir saasinājusi retoriku pret Ukrainu.
Krievijas Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins, atklājot jauno parlamenta sesiju, paziņojis, ka tā vietā, lai ieviestu sankcijas pret Krieviju, Eiropas Savienībai būtu jāievieš sankcijas pret Ukrainu.
Viņš paudis cerību, ka Francijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas prezidējošās valsts Vācijas pozīcija būs līdz galam konstruktīva un objektīva, jo sankcijas pret Ukrainas vadību būtu jāievieš tāpēc, ka tieši Kijeva rupji pārkāpj Minskas vienošanos termiņus un pašu līguma būtību.
Aktualizējies ir jautājums arī par gāzes piegādēm Ukrainai. Krievijas gāzes kompānija „Gazprom” nosūtījusi Ukrainas kompānijai „Naftogaz Ukraini” rēķinu par gāzi, ko ukraiņu puse pagājušā gada trešajā kvartālā nebija nopirkusi, vadoties pēc sistēmas „ņem vai maksā”. Krievijas puse uzskata, ka Ukraina nav iepirkusi gāzi par 2,55 miljardiem dolāru, cerot šo summu saņemt 10 dienu laikā. "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers arī norādījis, ka „ņem vai maksā” nosacījumi Ukrainā darbojās tikai pagājušā gada trešajā kvartālā.
Tikmēr Ukrainas puse paziņojusi, ka kopā ar atsevišķiem Ukrainas austrumu reģioniem Krievija ir sagrābusi arī daļu no Ukrainas gāzes tirgus. „Naftogas Ukraini” valdes priekšsēdētājs Andrejs Koboļevs Briselē paziņojis, ka "Gazprom" piegādājot gāzi atsevišķiem Donbasa reģioniem, taču šī informācija līdz galam vēl neesot apstiprināta. Viņš arī nav varējis paskaidrot, kā notiek norēķināšanās par patērēto gāzi. Ukrainas puse šīm teritorijām gāzi piegādāja līdz pagājušā gada februārim, taču terorisma draudu dēļ piegādes tika pārtrauktas.
Savukārt Nīderlandē partijas D66 deputāti ir vērsušies Ārlietu ministrijā ar aicinājumu pārbaudīt, vai nav atrodami signāli par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt gaidāmo referendumu par EiropasSavienības un Ukrainas asociācijas līgumu. Deputātu iesniegums seko publikācijai britu izdevumā „The Telegraph”, kurā apgalvots, ka ASV tiek veikts pētījums par iespējamo Krievijas ietekmi, tostarp finansiālu, uz Eiropas valstu partijām. Referendums par asociācijas līgumu Nīderlandē paredzēts 6. aprīlī, un Nīderlandes valdība jau ir solījusi, ka pirmsreferenduma laikā rīkos kampaņu Ukrainas atbalstam.
