Ukrainas, Krievijas un separātistu nemiernieku pārstāvji tikās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, taču vairāku stundu intensīvās sarunas beidzās bez rezultātiem.
Delegāti nespēja vienoties par atbrīvojamo ieslodzīto skaitu un apstiprināt sarakstus.
Prokrievisko noskaņoto separātistu pārstāvji arī informēja, ka pagaidām nav noteiktas vietas, no kurām tuvākajā laikā vajadzētu atkāpties Ukrainas armijas un separātistu vienībām.
Nedaudz optimistiskāks pēc kārtējās sarunu kārtas bija Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas īpašais pārstāvis Martins Sajdiks. Viņš žurnālistiem norādīja, ka delegāti centušies panākt vienošanos, taču vēl esot jāīsteno vairāki pasākumi.
KONTEKSTS:
Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014. gada pavasarī, drīz pēc tam kad Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. Kopš tā laika Ukrainas austrumos bojā gājuši vismaz 13 000 cilvēku.
2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
Šoruden jaunu pavērsienu konflikta risināšanā iezīmēja Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa. Katra no valstīm atbrīvojusi 35 personas. Pēc šī soļa Krievija paziņoja, ka gatava miera sarunām Parīzē ar Ukrainu, Franciju un Vāciju. Parīzē notikušajās sarunās puses vienojušies līdz gada beigām apmainīt ieslodzītos gūstekņus un pilnībā pārtraukt uguni separātistu kontrolētajos reģionos. Tomēr par sarežģītākajiem jautājumiem kopsaucēju rast nav izdevies.
