Trešdien Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome apstiprināja Ukrainas nacionālās drošības stratēģiju. Šajā dokumentā par galveno uzdevumu izvirzīta jauna nacionālās drošības un aizsardzības sistēmas izveide, kas spētu garantēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Šajā stratēģijā izvirzītos mērķus paredzēts īstenot līdz 2020. gadam. Vēl pirms stratēģijas apstiprināšanas Ukrainas prezidents Petro Porošenko bija paziņojis, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt arī iespēju Ukrainai nākotnē kļūt par NATO dalībvalsti, jo tikai tā pilnībā būs iespējams rūpēties par valsts neatkarību.
Runājot par pašreizējo situāciju Ukrainas austrumos, Petro Porošenko norādījis, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem Donbasa reģionā pretī stāv līdz pat 40 000 bruņotu separātistu, bet valsts robežas tuvumā ir sapulcināti aptuveni 50 000 Krievijas militārpersonu.
Pēc Porošenko vārdiem, kaujinieku skaits ir gandrīz pusotru reizi lielāks nekā pagājušā gada jūlijā. Prezidents arī atkārtoti apsūdzējis kaujiniekus Minskas vienošanos pārkāpšanā, nepārtraucot ukraiņu spēku pozīciju apšaudes un neļaujot starptautiskajiem novērotājiem pārbaudīt ziņas par smagā bruņojuma atvilkšanu.
Tuvojoties 9. maijam, ukraiņu presē visai bieži izskan minējumi, ka pēc Uzvaras dienas svinībām Krievija varētu izlemt atsākt uzbrukumus Ukrainai. Kā paziņojuši Ukrainas pretterorisma operācijas pārstāvji, pašlaik kaujinieku rindās notiekot rotācija un uz frontes līniju tiekot nogādāti daudz labāk apmācīti algotņi no Krievijas. Šie cilvēki esot vienādās formās bez atpazīšanas zīmēm un daudz labāk koordinēti.
Arī ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters pieļauj, ka Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma iespējas Ukrainas austrumiem kļūst arvien lielākas.
Šādu iespējamību pagājušajā nedēļā bija izteicis NATO spēku komandieris Eiropā ģenerālis Brīdlovs. Runājot par iespējamo militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, Kārters norādījis, ka Kijeva jau saņem aizsardzības bruņojumu.
9. maijā Maskavā plānotās militārās parādes priekšvakarā daudzi Rietumu mediji sākuši diskutēt par to, kāda tad patiesībā ir Krievijas armija. Tā, piemēram, britu izdevums „Telegraph” norāda, ka pēdējo 15 gadu laikā Krievijas armija ir kļuvusi daudz spēcīgāka un ir sasniegusi labāko bruņojuma līmeni kopš Aukstā kara laikiem. Citi izdevumi sajūsminās par jauno Krievijas tanku T14 „Armata”, kas esot pirmais nopietnais solis ceļā uz pilnībā automatizētu kaujas mašīnu. Jāsaka gan, ka par šādiem slavinājumiem, kas bieži vien publicēti visai nenozīmīgos medijos, vislielāko sajūsmu izrāda tieši Krievijas oficiālie mediji.
