Dienas notikumu apskats

Diskutēs par iespējām uzturlīdzekļu parādniekiem atņemt autovadītāja tiesības

Dienas notikumu apskats

Stoltenbergs: ES dalībvalstu ciešāka sadarbība aizsardzības jautājumos neapdraud NATO

Ukraina ir spērusi soli tuvāk bezvīzu režīma ieviešanai ar Eiropas Savienības valstīm

Ukraina tuvojas bezvīzu režīmam ar ES, tomēr visas problēmas nav atrisinātas

Ukraina ir spērusi soli tuvāk bezvīzu režīma ieviešanai ar Eiropas Savienības (ES) valstīm. Pirmdienas vakarā Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvības komiteja ir devusi zaļo gaismu vīzu atcelšanai īslaicīgiem Ukrainas pilsoņu tūrisma vai darījuma braucieniem. Tomēr galīgā lēmuma pieņemšanas vēl ir jāatrisina kāds cits visnotaļ jūtīgs jautājums.

Ir pagājuši jau aptuveni deviņi mēneši, kopš Eiropas Komisija (EK) ir paziņojusi, ka Ukraina un Gruzija ir izpildījušas visas prasības, lai ar tām varētu ieviest bezvīzu režīmu. Šajā laikā Briseli ir apmeklējušas dažādas augstas Ukrainas amatpersonas, lai mēģinātu paātrināt galīgā lēmuma pieņemšanu.

Viņu vidū ir bijis arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš martā izteicās šādi. “Es kā Ukrainas prezidents, Ukrainas valdība, parlaments un iedzīvotāji ir ļoti priecīgi dzirdēt, ka jūs esat nākuši klajā ar priekšlikumu atcelt prasības pēc vīzām. Tas ir ļoti svarīgs notikums ukraiņiem, un es jums par to gribu pateikties,” norādīja Porošenko.

Tomēr diskusijas ir gājušas smagi. Tikai pirmdienas, 26.septembra, vakarā EP Pilsoņu brīvības komitejas deputāti ir spēruši pirmo soli, lai atceltu prasību pēc vīzas Ukrainas pilsoņiem. Tagad savs vārds ir jāsaka dalībvalstu pārstāvjiem, akcentēja eiroparlamentāriete Marija Gabriela no Bulgārijas, kura ir atbildīga par šī jautājuma izskatīšanu parlamentā.

“Bezvīzu režīma ieviešana tiem Ukrainas pilsoņiem, kuriem ir biometriskās pases, ir jūtams sasniegums gan mūsu attiecībās, gan mūsu abpusējā vēlmē panākt mieru, stabilitāti un drošību,” sacīja Gabriela. „EP ir skaidri apliecinājis, ka ja valsts ir izpildījusi visas prasības, tad ar to būtu jāievieš bezvīzu režīms. Tādēļ tagad parlaments gaida, lai arī ES Padome vienojas par skaidru pozīciju, lai varētu turpināt iekšējās sarunas,” uzsvēra Gabriela.

Vislielākais klupšanas akmens joprojām ir jaunās prasības, kas noteiks, uz kādiem nosacījumiem varēs uz laiku pārtraukt bezvīzu režīmu.

Tas skar ne tikai Ukrainu, bet arī Gruziju un Kosovu, kas arī gaida galīgo lēmumu pieņemšanu no Eiropas institūcijām.

Diplomāti Briseles kuluāros apliecina - atsevišķas valstis baidās, ka pēc bezvīzu režīma ieviešanas varētu jūtami pieaugt imigrantu skaits.

Tā jau ir noticis ar vairākām Balkānu valstīm. Šo cilvēku plūsma varētu radīt papildu slogu Vācijas, Zviedrijas un citu valstu migrācijas dienestiem, kuri jau tagad ir pārslogoti ar patvēruma lūgumiem no sīriešiem, irākiešiem, afgāņiem un vairāku Āfrikas valstu pilsoņiem.

Tādēļ, ja imigrantu plūsma no valstīm ar bezvīzu režīmu pieaug, Eiropa vēlas iespēju uz laiku atkal ieviest prasības pēc vīzām. Tomēr par kritērijiem vienošanās vēl nav panākta un tas savukārt kavē arī bezvīzu režīma ieviešanu ar Ukrainu, Gruziju un Kosovu.

Statistika liecina, ka šobrīd Šengenas zonas vīzas tiek atteiktas aptuveni 2% ukraiņu. Savukārt 80% no tiem, kuri tika izraidīti no Eiropas, Ukrainas varas iestādes ir uzņēmušas atpakaļ. Līdz ar bezvīzu režīma stāšanos spēkā ukraiņiem tik un tā būs jāspēj pierādīt, ka viņiem ir pietiekami daudz naudas braucienam. Lēmums atteiksies uz visām Eiropas Savienības valstīm, izņemot Lielbritāniju un Īriju, kā arī uz Šveici, Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti