Ukrainā turpinās Donbasa dzelzceļa bloķēšana; par spīti pamieram turpinās apšaudes

Ukrainā aktīvisti turpina bloķēt dzelzceļu no Donbasa, lai liegtu finansējumu separātistiem. Vienlaikus Kijevā viņu atbalstītāji rīko vardarbīgus protestus.  Tikmēr Ukrainas austrumos par spīti pirmdien, 20.februārī, noteiktajam pamieram turpinās apšaudes.

Dzelzceļa bloķēšanas dalībnieki pieprasa, lai tiek atbrīvoti karagūstekņi.  

“Mums ir loģisks jautājums, ja mūsu valdība var viegli vienoties ar teroristiem, okupantiem un krieviem par tirdzniecību ar vilcieniem un kravas vilcieniem, kāpēc viņi nevar vienoties par gūstekņu apmaiņu,” pauda akcijas dalībnieks Vitālijs Oreško.

“Kāpēc viņi nevar vienoties par  pamieru un tamlīdzīgi? Tas nozīmē, ka viņi var vienoties par tirdzniecību, piepildīt savas kabatas ar naudu, bet nevar vienoties par citiem jautājumiem. Tas ir neticami,” sašutumu neslēpa Oreško.

Jau vēstīts, ka bloķēšana neļauj piegādāt ogles Ukrainas termoelektrostacijām un valdība jau noteikusi elektroenerģijas taupības pasākumus. Pagaidām netiek apsvērta iespēja izdzenāt bloķētājus ar varu. Lai arī viņi nav bruņoti, kā bijušajiem brīvprātīgo bataljonu veterāniem viņiem ir liels atbalsts sabiedrībā.  

Tikmēr Ukrainas austrumos par spīti pirmdien, 20.februārī, noteiktajam pamieram turpinās apšaudes. Tomēr, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, to intensitāte ir mazāka. Par to informēja Ukrainas armijas pārstāvji.

Pirmdien fiksēti vismaz 40 gadījumi, kad Krievijas atbalstītie teroristi apšaudījuši Ukrainas bruņoto spēku pozīcijas un apdzīvotas vietas to tuvumā. Par to pavēstīja Ukrainas Pretterorisma operācijas štābs.

Atbilstoši pamiera līgumam abām pusēm bija jāsāk smagā bruņojuma atvilkšana no piefrontes zonas, bet tā vēl nav sākusies. Tiesa gan, smago bruņojumu, piemēram, tankus un artilēriju uguns atklāšanā vairs neizmanto. Arī separātistu pārstāvji atzinuši, ka nopietnas apšaudes no valdības spēku puses nav novērotas, tomēr bijuši daži incidenti.  

Jau ziņots, ka konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014.gada pavasarī, drīz pēc tam, kad  Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.

2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies. 

Kopš 2014. gada konflikts Ukrainas austrumu daļā ir prasījis gandrīz 10 000 cilvēku dzīvību, no kuriem gandrīz puse ir civiliedzīvotāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt