Ukrainā turpinās cīņa par Bahmutu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukrainā turpinās jau mēnešiem ilgusī cīņa par Bahmutu. Krievija aizvien koncentrē savas galvenās uzbrukuma operācijas uz tās tuvējiem ciemiem.

Ukrainas varasiestādes publiskojušas kadrus, kuros redzama iznīcība ciemā uz ziemeļiem no Bahmutas. Saskaņā ar Ukrainas armijas teikto tās spēki pēdējās diennakts laikā atvairījuši uzbrukumus vairākām apmetnēm Bahmutas apkārtnē. Ukraiņi izteikušies, ka pilsētas ainava nodrošina dabisku aizsardzību, padarot to par neieņemamu cietoksni.

Vienlaikus Ukraina pieļauj, ka Krievija tuvāko mēnešu laikā mobilizēs līdz pat pusmiljonam papildu karavīru. Krievijas amatpersonas gan noliedz, ka tiek plānota vēl viena mobilizācija.

Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Gaidajs šodien paziņojis, ka 15. februārī plānotās Krievijas armijas ofensīvas ietvaros uz Ukrainas austrumiem tiek nosūtīti desmitiem tūkstošu krievu. Gaidajs uzvēris, ka Luhanskas apgabala virzienā tiek izvietotas arvien jaunas Krievijas iebrucēju rezerves.

Šodien publicētie Apvienotās Karalistes izlūkošanas dati liecina, ka Krievijas mērķis gandrīz noteikti ir ieņemt Ukrainas austrumos esošā Doneckas apgabala daļas, kas līdz šim vēl nebija okupētas.

Taču britu izlūkošanas dienesta analītiķi arī uzsvēra to, ka "joprojām maz ticams, ka Krievija tuvāko nedēļu laikā spēs mobilizēt nepieciešamo spēku rezerves, lai būtiski ietekmētu kara iznākumu".

Tikmēr Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) paziņojusi, ka kopš Krievijas sāktā plašā iebrukuma bēgļu gaitās no Ukrainas devušies aptuveni astoņi miljoni cilvēku. Vēl 5,3 miljoni pārvietoti valsts iekšienē.

ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs norādīja, ka humānā palīdzība vajadzīga 17,6 miljoniem cilvēku jeb gandrīz 40% Ukrainas iedzīvotāju.

Krievijas pret Ukrainu izvērstais karš izraisījis lielāko bēgļu plūsmu kopš Otrā pasaules kara, liecina ANO bēgļu aģentūras dati.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti