Kaujas un uzbrukumi

• Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevies atbrīvot vēl vienu apdzīvotu vietu - Pitomniku - Harkivas apgabalā, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā norādīja, ka bruņotie spēki pamazām atspiež iebrucējus no Harkivas. Viņš aicināja cilvēkus būt reālistiem un negaidīt katru dienu ziņas par lielām uzvarām. Ukrainas bruņotie spēki darot visu, lai atbrīvotu visas pilsētas, tai skaitā Hersonu, Melitopoli, Berdjansku un Mariupoli. 
• Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs šorīt ziņo, ka Luhanskas apgabalā Krievijas karaspēks mēģina pilnībā ieņemt Rubižnes pilsētu un turpina virzību uz Severodonecku un Limanu. Pie stratēģiski svarīgās Izjumas pilsētas Harkivas apgabalā ienaidnieki neuzbrūkot, bet apšaudot Ukrainas karaspēka pozīcijas. Pagājušajā diennaktī Luhanskas un Doneckas apgabalos ukraiņi ir iznīcinājuši 12 Krievijas tankus, 19 bruņutransportierus un četras artilērijas sistēmas, vēsta Ukrainas puse.
• Ukrainas prezidenta biroja pārstāvji vēsta, ka Ukrainas aizsardzības spēki kopumā atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu jau atsākušas vietējās varas institūcijas. 224 apdzīvotajās vietās notikusi atmīnēšana un tiek atjaunota auto un dzelzceļa satiksme.  Tikmēr atbrīvotajās teritorijās tiek atklātas jaunas liecības par iebrucēju nežēlību. Piemēram, neilgu laiku okupētajā Harkivas apgabala Izjumas pilsētā Krievijas armijas  sagrautas piecstāvu mājas drupās atrasti 44 civiliedzīvotāju līķi. 
• Krievijas karaspēks Mariupolē turpina bombardēt rūpnīcas „Azovstaļ” teritoriju, kur atrodas pilsētas pēdējie aizstāvji. Joprojām nav skaidrības, vai rūpnīcā vēl atrodas civiliedzīvotāji.

Politiskā un ekonomiskā situācija

• Krievijas okupācijas spēku ieceltās Hersonas apgabala administrācijas priekšsēdētāja vietnieks Kirils Stremousovs pavēstījis, ka reģiona varasiestādes grasās pieprasīt Hersonas apgabala iekļaušanu Krievijas sastāvā. Ukrainas valdība uzsver, ka Hersonas pilsēta un Hersonas apgabals ir neatņemamas Ukrainas sastāvdaļas, kas uz laiku nonākušas Krievijas okupācijas spēku kontrolē, bet agri vai vēlu tiks atbrīvotas.

• Ukraina otrdien paziņoja, ka aptur daļu no Krievijas gāzes tranzīta uz Rietumeiropu Luhanskas apgabalā, jo Krievijas karaspēka īstenotā šī apgabala okupācija padara neiespējamu pārraudzīt gāzes tranzīta plūsmas. Ukrainas lēmums nozīmē, ka no pulksten 7.00 trešdien tiks apturēts 32,6 miljonu kubikmetru gāzes tranzīts dienā. Tā ir apmēram trešdaļa no gāzes daudzuma, ko Krievija katru dienu eksportē caur Ukrainas teritoriju, informēja Ukrainas regulatori. Ukraina paziņoja, ka okupācijas dēļ nav iespējams piekļūt mezglpunktam Sohranovkā un novirzīt gāzes plūsmu pa citiem tranzīta maršrutiem.

• Ukraina par iemeslu daļējai krievijas gāzes tranzīta apturēšanai minēja vismaz vienu "pieaugušas vardarbības" gadījumu. Krievijas koncerns "Gazprom", kas piegādā pa šiem cauruļvadiem transportēto gāzi, apstrīdēja Ukrainas argumentu, paziņojot, ka tam "nav absolūti nekāda apstiprinājuma par pieaugušas vardarbības gadījumiem". "Gazprom" piebilda, ka nav nekādas tehniskas iespējas novirzīt šo gāzi pa citiem maršrutiem. 
• Ukrainas Ministru kabinets otrdien apstiprinājis dokumentu, saskaņā ar kuru visi Krievijas aktīvi Ukrainas teritorijā tiek nodoti valstij, paziņojis premjerministrs Deniss Šmihaļs. Viņš piebilda, ka valdība turpina strādāt ar starptautiskajiem partneriem, lai arī citās valstīs esošie Krievijas aktīvi tiktu konfiscēti un nodoti Ukrainas atjaunošanai.
• Ukrainas parlaments martā pieņēma likumu par Ukrainas teritorijā esošo Krievijas īpašumu un aktīvu nacionalizāciju. Likums ietver tiesisko pamatojumu Krievijas un tās rezidentu īpašumtiesību atsavināšanai Ukrainā. Kompensācija par Ukrainā esošo Krievijas īpašumu nacionalizāciju nav paredzēta, ņemot vērā agresīvo karu, ko pret Ukrainu un tās tautu izvērsusi Krievija.

Civiliedzīvotāji

• No kara plosītajām teritorijām turpinās civiliedzīvotāju evakuācija. Līdz šim izglābti 35 000 cilvēku, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Otrdien evakuēti civiliedzīvotāji no Sumiem, Kijivas un Enerhodaras.
• Ukrainas galvaspilsētā Kijivā sāk atjaunoties kādreizējais dzīves ritms un atgriežas no pilsētas kara dēļ aizbēgušie cilvēki. Vienlaikus pilsētā darbu atsāk rietumvalstu vēstniecības. Kijivas mērs Vitālijs Kļičko informēja, ka pirms Krievijas iebrukuma galvaspilsētā dzīvoja aptuveni 3,5 miljoni cilvēki. Liela daļa iedzīvotāju pilsētu pameta, bet patlaban, sadarbībā ar mobilo sakaru operatoriem, noskaidrots, ka pilsētā ir 2,5 miljoni abonentu. 
• ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs ir paziņojis, ka kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī karadarbībā Ukrainā ir nogalināti vismaz 3459 civiliedzīvotāji, kuru vidū ir 238 bērni. Taču birojs atzīst, ka patiesais bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits ir daudz lielāks. Piemēram, Mariupoles aizstāvji ir paziņojuši, ka nopostītajā pilsētā varētu būt nogalināti līdz pat 25 tūkstošiem iedzīvotāju.
• Mariupoles vadība brīdinājusi, ka līdz gada beigām dažādas slimības un dzīvei nepiemēroti apstākļi var izraisīt vēl vairāk nekā 10 tūkstošu cilvēku nāvi. Gandrīz pilnībā nopostītajā pilsētā joprojām atrodas aptuveni 170 tūkstoši iedzīvotāju. Pirms kara Mariupolē dzīvoja vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku.

Pasaules reakcija

• Krievijas karaspēka uzbrukums Donbasā atpaliek no Krievijas prezidenta Vladimira Putina plāna par vismaz divām nedēļām, konstatējusi ASV Aizsardzības ministrija. "Pēc mūsu vērtējumiem, tas par divām nedēļām vai vēl vairāk atpaliek no Putina iecerēm par tā atrašanos Donbasā un [Ukrainas] dienvidos," teikts paziņojumā Pentagona vietnē internetā. Pentagons uzskata, ka Putins nav sasniedzis savus mērķus pēc tam, kad kaujas darbības tika koncentrētas uz Donbasu.
• ASV izlūkdienesti prognozē, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins gatavojas ilgstošām cīņām Ukrainā, tāpēc pat Krievijas panākumi Donbasā varētu nemazināt viņa vēlmi doties tālāk. ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūras direktors, ģenerālleitnants Skots Berjērs sacīja, ka karadarbība pašlaik ir nonākusi “pata” situācijā, jo neuzvar ne Ukraina, ne Krievija. Un tā tas varot turpināties vēl ilgāku laiku.
• Krievija, iespējams, Ukrainā varētu izmantot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus vai izveidot t.s. "viltus karoga" operāciju, kurā izmantoti šādi ieroči, paziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa tviterī kritizēja Krieviju par "nepatiesu apgalvojumu" izplatīšanu, ka ASV Ukrainā it kā izstrādājot ķīmiskos ieročus. Psaki sacīja, ka šādi Krievijas paziņojumi liek uzmanīties, vai Krievija pati negrasās Ukrainā izmantot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus.
• Romas pāvests Francisks trešdien Vatikānā ticies ar Mariupoles aizstāvju sievām, kuru vīri rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā turpina cīnīties pret iebrucējiem.
• Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka Latvija varētu nosūtīt uz Ukrainu atmīnēšanas speciālistus, kas palīdzētu Ukrainai neitralizēt sprādzienbīstamus priekšmetus atbrīvotajās teritorijās.
• Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons trešdien ieradās vizītē Zviedrijā un Somijā. Abas Ziemeļvalstis drīzumā plāno iesniegt pieteikumu par pievienošanos NATO.
• Čehijas prezidents parakstījis dekrētu, kas vairāk nekā 100 Čehijas pilsoņiem atļaus brīvprātīgi pievienoties Ukrainas bruņotajiem spēkiem cīņā pret Krievijas agresiju.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.