Krievija mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Aktuālais Ukrainā 5. maijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas karaspēks jau 71. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  • Raķešu triecieni pa Ukrainas infrastruktūru turpinās. Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Antons Geraščenko paziņoja, ka pretraķešu aizsardzības sistēma ar katru dienu strādā arvien labāk par spīti Krievijas apgalvojumiem, ka šī sistēma tika iznīcināta jau kara pirmajā dienā vai dienās. 
    Tikmēr Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs norādīja – masveida raķešu apšaudes liecina, ka tuvākajās dienās, īpaši pirms 9. maija, tiek plānots kaut kas masveidīgs. Proti, tās varētu būt kauju pastiprināšanās Krivijrihas, Zaporižjas un Apvienoto spēku operācijas zonā. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta tieši Mariupolei un tās ieņemšanai līdz 9. maijam.
  • Vieni no galvenajiem Krievijas mērķiem joprojām ir Odesa, Hersona un Mariupole, un, kā norāda britu izlūkdienests, arvien vairāk ir izteikta Krievijas vēlme nogriezt kaimiņvalstij pieeju Melnajai un Azovas jūrai. Pastiprinātiem triecieniem ir pakļauts arī Luhanskas apgabals, piemēram, Kramatorskas pilsēta. Tāpat apšaudīts dzelzceļa objekts Dnipro pilsētā un citas apdzīvotas vietas.
  • Krievijas spēkiem izdevies ielauzties rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijā Mariupolē, informēja pulka “Azov” vadība. Rūpnīcas teritorijā atrodas daudzi ievainotie.
  • Kā norāda raidsabiedrība CNN, pašlaik Mariupolē varētu atrasties aptuveni divi tūkstoši Krievijas karavīru, kas ir divas bataljona taktiskās grupas. Lai arī vēl trešdienas vakarā tika saņemtas ziņas par Krievijas spēku uzbrukumu aktivizēšanos rūpnīcas „Azovstaļ” teritorijā, no ceturtdienas līdz sestdienai Krievijas spēki esot solījuši ievērot pamieru, lai izvestu no rūpnīcas tur iesprostotos cilvēkus. Ukrainas puse gan pret šādiem pamiera piedāvājumiem vienmēr izturējusies ļoti piesardzīgi. "Azov" pulka komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars ceturtdien pēcpusdienā paziņoja, ka Krievija nepilda solījumus par pamiera ievērošanu.

  • Ukrainas bruņotie spēki paziņojuši, ka no Krievijas iebrucējiem tiek atbrīvotas vairākas apdzīvotās vietas uz Mikolajivas un Hersonas apgabalu robežas. Vienlaikus gan netiek atklāti pateikts, kuras tieši.

  • Harkivas apgabala vadītājs Oļegs Siņegubovs vēsta, ka Ukrainas spēkiem izdevies atvirzīt okupantus tālāk no Harkivas, tomēr ienaidnieks turpina bezmērķīgu pilsētas apšaudi. "Šāviņi var atlidot uz jebkuru rajonu, pagalmu, bērnu rotaļlaukumu. Tādēļ bez īpašas vajadzības atrasties uz ielas ir ļoti bīstami," brīdina Siņegubovs.

  • Kramatorskā nakts gaisa uzlidojumā un apšaudē cietuši vismaz 25 civiliedzīvotāji, tostarp sešiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Esot apšaudītas deviņas dzīvojamās mājas, skola un daudzi civilās infrastruktūras objekti, informēja Doneckas apgabala armijas administrācijā.

  • Krievijas Belgorodas apgabala, kas robežojas ar Ukrainu, gubernators Vjačeslavs Gladkovs paziņojis par apšaudi no Ukrainas puses. Esot sagrauta māja un garāža. No civiliedzīvotājiem neviens nav cietis.


Civiliedzīvotāji 

  • Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informēja, ka pēdējā diennaktī caur humānajiem koridoriem no Mariupoles un vairākām citām apdzīvotām vietām evakuēti 344 cilvēki – sievietes, bērni un veci cilvēki. Amatpersona arī pateicās ANO un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas pārstāvjiem un konvoja darbiniekiem.
  • Zaporižjas pilsētā tiks izsludināta komandanta stunda no 8. maija pulksten 19 līdz 10. maija pulksten 5.

Starptautiskie notikumi

  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdzis ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam palīdzēt noorganizēt iedzīvotāju evakuēšanu no rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijas Mariupolē.
  • Tā dēvētās un starptautiski neatzītās Doneckas tautas republikas līderi informēja, ka Mariupolē ieradušās vairākas vadošās Krievijas amatpersonas, taču par vizītes mērķiem netiek ziņots.
  • Ietekmīgais amerikāņu izdevums “The New York Times” ziņo, ka Savienotās Valstis sniedz Ukrainai izlūkošanas informāciju par Krievijas spēku vienību atrašanās vietu, kas savukārt ļauj ukraiņiem veikt veiksmīgus uzbrukumus un likvidēt daudzus krievu ģenerāļus. Izdevums atgādina, ka līdz šim ir saņemtas ziņas par vismaz 11 likvidētajiem ģenerāļiem, kas pārsteidzis daudzus militāros analītiķus. Īpašu uzmanību amerikāņu izlūkdienesti pievēršot tieši Krievijas spēku mobilajam štābam, kurš bieži tiek pārvietots. ASV puse gan joprojām patur slepenībā, kā tieši šī informācija tiek iegūta, taču Ukrainai tā tiekot piegādāta katru dienu, un tas noteikti palīdz ukraiņu spēkiem aizsargāties.

  • Pēc Zviedrijas un Polijas iniciatīvas ceturtdien notiks starptautiskā donoru konference līdzekļu vākšanai Ukrainai. Kā intervijā aģentūrai “Interfax-Ukraine” norādījis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, šai konferencei ir jākalpo par sākumu tādam kā Māršala plānam Ukrainai un ir jānosūta spēcīgs signāls, ka Eiropa turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik vien iespējams. Konferences pamatā ir trīs galvenie mērķi: diskutēšana par nepieciešamo humāno palīdzību, nepieciešamās finansiālās palīdzības un kredītu piešķiršana maksātspējas uzturēšanai, kā arī diskusijas par Ukrainas atjaunošanu pēc kara.
    Runājot par turpmāko Ukrainas virzību pretī Eiropas Savienībai, Šarls Mišels paziņojis, ka gaida labāku laiku, kad ES līderu dienaskārtībā iekļautu jautājumu par Ukrainas pieteikumu dalībai 27 valstu blokā. Mišels gan norādījis, ka nevar pateikt, vai tas būs jūnijā  vai kaut kad vēlāk. Tikmēr Austrijas valdība ir paziņojusi, ka Ukrainas uzņemšana Savienībā nebūs ātrs process un aizņems ne mazāk par 5–10 gadiem.

  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ielūdzis Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru un kancleru Olafu Šolcu ierasties vizītē Kijivā, ziņo aģentūra "AFP". Zelenskis iepriekš bija atteicies uzņemt Šteinmeieru, kurš ilgus gadus uzturējis draudzīgas attiecības ar Maskavu. Taču tagad domstarpības esot atrisinātas un Šteinmeiers apliecinājis pilnīgu atbalstu Ukrainai.

  • Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien telefonsarunā ar Izraēlas valdības vadītāju Naftali Benetu esot atvainojies par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem, ka Hitleram bijusi ebreju izcelsme un dedzīgākie antisemīti esot ebreji.

  • Iespējams, jau nākamajā nedēļā Zviedrija un Somija varētu iesniegt savus pieteikumus dalībai NATO. Somijā viesojās Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless, kurš solījis, ka iespējamās Krievijas agresijas gadījumā Lielbritānija sniegs palīdzību Somijai neatkarīgi no tā, vai šī valsts ir NATO.

  • ASV plāno sarīkot ANO Drošības padomes tikšanos, kas būs veltīta Ukrainai. Kopš kara sākuma 24. februārī šī būs pirmā tikšanās, kuru vadīs tieši ASV. Šīs sanāksmes laikā tiks apspriestas Ukrainas mierīgo iedzīvotāju un civilās infrastruktūras aizsardzības problēmas. Sagaidāms, ka sanāksmē piedalīsies arī Ukrainas puse un tās pastāvīgais pārstāvis Apvienotajās Nācijās Sergejs Kisļica.

  • Brazīlijas prezidenta amata kandidāts Luizs Inasiu Lula da Silva pavēstījis, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par karu Ukrainā esot tikpat atbildīgs kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Lula da Silva intervijā žurnālam "Time" apgalvo, ka Zelenskim nevajadzēja steigties ar Ukrainas tuvināšanos līdzdalībai NATO un Eiropas Savienībā. “Es nepazīstu Ukrainas prezidentu. Bet viņa uzvedība ir nedaudz dīvaina. Izskatās, ka viņš ir daļa no izrādes. Viņš ir televizorā no rīta, pusdienā un vakarā,” spriež sociālists Lula da Silva, kurš bija Brazīlijas prezidents no 2003. līdz 2010. gadam, bet šogad rudenī pretendēs uz trešo termiņu prezidenta amatā.

  • Krievijas pilsoņi gada pirmo trīs mēnešu laikā Dubaijā iegādājušies par 67% vairāk nekustamo īpašumu, ziņo BBC. Apvienotie Arābu Emirāti atšķirībā no Eiropas Savienības valstīm nav noteikuši sankcijas pret Krieviju.


Kas notika 4. maijā 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti