Kaujas un uzbrukumi

• Ukrainas Bruņoto spēku trieciena rezultātā Melnajā jūrā netālu no Ukrainai piederošās Čūsku salas nodarīti bojājumi Krievijas karaflotes aizmugures apgādes kuģim "Vsevolod Bobrov" un tas aizdedzies, pavēstīja Odesas apgabala kara administrācijas pārstāvis Serhijs Bratčuks. Melnās jūras stratēģisko pētījumu institūts vēsta, ka kuģis aizdedzies naktī uz ceturtdienu.

• Kopš maija sākuma Krievija no savas teritorijas uz Ukrainu ir izšāvusi vismaz 74 spārnotās un ballistiskās raķetes. Galvenie mērķi bijuši transporta infrastruktūras objekti valsts austrumu un dienvidu apgabalos, bet ir apšaudīti arī citi sabiedriski nozīmīgi kritiskās infrastruktūras objekti.

• Ukrainas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka valsts aizstāvji Luhanskas apgabalā iznīcina tiltus, lai kavētu Krievijas karaspēka virzību uz priekšu.

• Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Gaidajs paziņojis, ka reģionā ir nopietni traucēti mobilie sakari un humānā situācija ir ļoti smaga. Noliktavās ir palikuši nelieli palīdzības krājumi, bet tos esot sarežģīti nogādāt cilvēkiem, jo vairums ceļu ir nopostīti.

• Doneckas apgabala gubernators Pavlo Kirilenko apgalvo, ka apgabalā nav nevienas apdzīvotas vietas, ko Krievijas spēki nebūtu apšaudījuši. Tiekot mērķēts gan pa militārajiem, gan pa civilajiem objektiem.

• Ceturtdienas rītā Ukrainas ģenerālštābs atzinis, ka Krievijas spēkiem izdevies pavirzīties Severodoneckas apgabalā.

• Arvien bezcerīgāka situācija veidojas Mariupolē. Pilsētas vadība ziņo, ka Krievijas okupācijas karaspēks bloķē civiliedzīvotāju evakuāciju, tāpēc daudzi ir spiesti atgriezties pilsētā. Mariupolē faktiski nav dzeramā ūdens, trūkst pārtikas un dzīvojamo telpu.

• Ukrainas bruņotie spēki veikuši uzbrukumus objektiem Čūsku salā un iznīcinājuši pretinieka kuterus un citu militāro tehniku. Savukārt Krievija pastiprina klātbūtni salā, lai novērstu tās zaudēšanu.

• Ukrainas varas iestādes ziņo, ka Krievijas armija veikusi raķešu uzbrukumu Poltavas apgabalā un iznīcināts infrastruktūras objekts.

• Ukrainas speciālisti sākuši atmīnēšanu no Krievijas armijas atbrīvotajās teritorijās. Speciālisti uzskata, ka šis process var ilgt piecus līdz desmit gadus.

• Mariupoles pēdējie aizstāvji atrodas Krievijas spēku aplenktajā metalurģijas kombināta „Azovstaļ” teritorijā. Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka paziņojusi, ka „Azovstaļ” atrodas vēl aptuveni tūkstotis karavīru, no kuriem puse esot smagi ievainoti. Ukrainas valdība ir piedāvājusi Krievijai apmainīt ievainotos Mariupoles aizstāvjus pret krievu karagūstekņiem. Taču pagaidām Krievija nekādu atbildi nav sniegusi.
  Tikmēr „Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris Serhijs Volina ar sociālā tīkla „Twitter” starpniecību ir vērsies pie tā īpašnieka Īlona Maska ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti. Volina savā vēstījumā raksta, ka Masks mācot pasaules iedzīvotājus ticēt neiespējamajam, tāpēc tikai viņš varot palīdzēt karavīriem izkļūt no „Azovstaļ”.

Politiskā un ekonomiskā situācija

• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Viņaprāt, Ukraina pašlaik cīnās par savām tiesībām pastāvēt un šajā cīņā tiekot zaudēti paši labākie ukraiņi. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem, piebilda Zelenskis.

Civiliedzīvotāji

• Kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā seši miljoni bēgļu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.
• Jau vairākas nedēļas Kijivā un tās apkaimē valda nosacīts miers, taču galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko ir aicinājis no kara aizbēgušos kijiviešus vēl neatgriezties mājās, jo Krievija kuru katru brīdi varot atsākt uzbrukumus. Kličko intervijā televīzijas kanālam CNN uzsvēra, ka Kijiva joprojām ir Krievijas mērķis numur viens.

• ASV telekanāls “CNN” publicējis novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas apkaimes, kurā redzams, kā 16. martā Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus.

  CNN опубликовало видео, на котором российские солдаты стреляют в спину мирным украинским жителям. pic.twitter.com/zxB0Hwcrhp

  — charter97.org (@charter_97) May 12, 2022

Pasaules reakcija

• ANO Cilvēktiesību padome ar ievērojamu balsu vairākumu atbalstīja rezolūciju, kas paredz sākt izmeklēšanu par iespējamiem Krievijas karaspēka Ukrainā pastrādātiem kara noziegumiem. Runa ir par noziegumiem, kas atbilstoši apsūdzībām pastrādāti kara sākumā.
• Vācijas rūpniecības gigants “Siemens” paziņojis par pilnīgu aiziešanu no Krievijas. Ceturtdien “Siemens” informēja, ka sāk visu rūpniecības operāciju pārtraukšanu. “Mēs pievienojamies starptautiskās sabiedrības nosodījumam karam Ukrainā. (..) ““Siemens” aiziet no Krievijas tirgus kara Ukrainā dēļ,” paziņojumā norādīto citē britu raidsabiedrība BBC.
• ASV Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss sacījis, ka Vašingtonas sniegtā militārā palīdzība Ukrainai un sankcijas pret Krieviju apliecinot savu efektivitāti, tāpēc ASV turpināšot darīt visu nepieciešamo, lai piespiestu Krieviju pārtraukt karu.
  „Mēs turpināsim darīt to, kas ir apliecinājis savu efektivitāti. Mēs turpināsim sniegt saviem ukraiņu partneriem aizsardzības palīdzību, lai atvairītu Krievijas nežēlīgos uzbrukumus, lai turpinātu aizsargāt brīvību, demokrātiju, neatkarību un savu valsti. Tajā pašā laikā mēs turpināsim palielināt ekonomisko un finansiālo spiedienu uz Kremli un tiem, kuri veicina šo izvēles karu,” sacīja Praiss.
• Izdevums „The Washington Post” raksta, ka ASV ierobežojot izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu, lai izvairītos no spriedzes eskalācijas starp Vašingtonu un Maskavu. Tāpēc amerikāņu izlūkdienesti nedrīkst ukraiņiem sniegt detalizētu informāciju, kas varētu palīdzēt nogalināt Krievijas augstākos militāros vadītājus, piemēram, aizsardzības ministru Sergeju Šoigu vai bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.