Citi koalīcijas partneri gan norādījuši, ka Jaceņuka piedāvājums ar viņiem nav saskaņots, norādot arī uz lielo slepenību, izvēloties iespējamos ministru amata kandidātus.
Šī gada sākumā Maidanā lēmumus par nākamo Ukrainas valdību pieņēma plaša Maidana padome, kas par katru iespējamo kandidatūru konsultējās arī ar Kijevas centrā protestējošajiem cilvēkiem. Taču tikai nepilnu gadu vēlāk situācija ir ievērojami mainījusies, norāda Ukrainas prese. Šoreiz nākamās valdības sastāvs tiek apspriests šaurā lokā un aiz slēgtām durvīm.
Šajā situācijā pašreizējais premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks piektdien piedāvājis savu redzējumu par iespējamo nākamās valdības sastāvu. Pēc viņa vārdiem, saraksts tiek publiskots tieši ar mērķi uzsākt katras kandidatūras sabiedrisku apspriešanu.
Pēc Jaceņuka vārdiem, Ukrainas problēma vienmēr ir bijusi valdības veidošana slepus, tāpēc tagad tā nebūs. Visi potenciālie ministri uz vēlēšanām ir gājuši ar mērķi panākt izmaiņas, tāpēc tagad būs svarīgi panākt, lai šādas izmaiņas tiešām būtu. Savukārt par galvenajām jaunās valdības prioritātēm Jaceņuks nosaucis nacionālo drošību, aizsardzību un militārās ražošanas kompleksa atjaunošanu.
Prezidenta Petro Porošenko bloka pārstāvis un prezidenta padomnieks Nikolajs Tomenko norādījis, ka Jaceņuka piedāvājums ir tikai premjerministra viedoklis un potenciālo ministru amata kandidātu saraksts ar citiem politiskajiem spēkiem nav apspriests.
Turklāt Tomenko atgādinājis, ka joprojām nav pabeigtas sarunas par koalīcijas veidošanu, taču saskaņā ar konstitūciju tieši koalīcija izvirza ministru amata kandidātus un pēc tam apspriež un balso atsevišķi par katru no tiem. Cits Porošenko bloka pārstāvis Pāvels Rozenko uzskata, ka aptuveni 80% no Jaceņuka piedāvātajiem ministriem jaunajā valdībā nenonāks, galvenokārt tāpēc, ka pēc koalīcijas līguma izlasīšanas vēlme darboties valdībā varētu strauji pāriet.
Pieejamā informācija liecina, ka vienas no aktīvākajām diskusijām saistītas ar nākamo iekšlietu ministra amata kandidātu. Premjerministra amata kandidāts Arsēnijs Jaceņuks vēlētos šajā postenī arī turpmāk redzēt Arsēnu Avakovu, kamēr prezidenta Petro Porošenko bloks šim postenim būtu gatavs izvirzīt savu kandidātu. Politologs Aleksejs Garaņs uzskata, ka pašlaik notiek daudzu procesu politizācija un, iespējams, tieši spēka struktūras vajadzētu vadīt nozares speciālistiem.
„Tas rezultāts, ko vēlēšanās uzrādīja Tautas fronte, ir novedis pie tā, ka partija savā kontrolē vēlas iegūt pēc iespējas lielāku skaitu atbildīgu posteņu. Tostarp arī parlamenta spīkera posteni. Taču ir nepieciešams balanss. Ja runājam par spēka ministrijām, iespējams, to priekšgalā nevajadzētu būt politiķiem. Tas tāpēc, ka pašlaik mēs redzam mēģinājumus politizēt lietas, kurām vajadzīga izteikti profesionāla pieeja,” sacīja Garaņs.
Ja runā par profesionāļiem, Arsēnijs Jaceņuks ir nācis klajā ar kādu visai savdabīgu piedāvājumu. Eirointegrācijas postenis viņa piedāvājumā ir brīvs un, kā izteicies pats premjerministrs, iespējams, šajā krēslā būtu jāsēžas kādam pilnīgi neitrālam cilvēkam, iespējams, kādam no Eiropas līderiem.
Galīgais jaunās valdības sastāvs varētu kļūt zināms jaunievēlētās Augstākās Radas pirmajā darbības dienā - novembra beigās vai decembra sākumā.
Jau vēstīts, ka Ukrainā vēlēšanās uzvarēja proeiropeiskās partijas. Par Arsēnija Jaceņuka Tautas fronti nobalsoja 21,82% vēlētāju, bet no tās tikai nedaudz atpaliek Porošenko bloks, kas ieguva 21,45% balsu. Trešajā vietā ar 11,12% balsu ierindojusies jaunizveidotā partija "Samopomič" ("Pašpalīdzība"), kuru vada Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs.
Vēl 7,39% ukraiņu balsojuši par populistiskā nacionālista Oļeha Ļaško Radikālo partiju, bet ekspremjeres Jūlijas Timošenko nacionālistiskā partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") ieguvusi 5,66% balsu.
Tikmēr par opozīcijas bloku, kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču un kas faktiski ir vienīgā prokrieviskā partija, kurai izdevies iekļūt parlamentā, balsojuši tikai 9,73% ukraiņu, atstājot to ceturtajā vietā.
