Dienas ziņas

Ukrainas ārsts lūdz palīdzību

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ukraina tikai pussoli tuvāk ES kandidātvalsts statusam

Ukraina tikai pussoli tuvāk Eiropas Savienības kandidātvalsts statusam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Versaļā piektdien beigusies Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju tikšanās. Visi vienprātīgi nosodīja Krievijas "neprovocēto un nepamatoto militāru agresiju" pret Ukrainu un apsolīja nelokāmu atbalstu Ukrainai un tās kara bēgļiem. Taču Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lūgums piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu pilnībā netika izpildīts.

“Ukraina pieder pie mūsu Eiropas saimes,” tā Versaļā paziņoja Eiropas Savienības valstu līderi. Tomēr politiķi atteicās garantēt Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā vai nodrošināt paātrinātu procedūru, kā to prasīja Ukrainas prezidents Zelenskis.

ES durvis ir atvērtas

Līdz pat trijiem naktī Eiropas Savienības valstu līderi Versaļas pilī sprieda par turpmāko sadarbību ar Ukrainu, sankcijām pret Krieviju un tās energoresursu izmantošanu. Austrumu un Centrāleiropas politiķi uzstāja, ka ir svarīgi Ukrainai dot pēc iespējas spēcīgāku politisko signālu par to, ka tās vieta ir starp attīstītajām Eiropas demokrātijām.

Eiropas Savienības valstu līderi spriež par atbalstu Ukrainai
00:00 / 03:18
Lejuplādēt

“Ņemot vērā, kādas bija nostādnes pirms divām vai četrām nedēļām, tas, ko mēs tagad esam lēmuši, ir kā diena pret nakti. ES ir skaidri pateikusi, ka durvis ir atvērtas. Tas varbūt skan kā maz, bet tas ir ļoti, ļoti daudz, manuprāt, ļoti nozīmīgi,” stāsta Latvijas premjers Krišjānis Kariņš. “Tas nozīmē – nav neviena šķēršļa. Man liekas, ka tas ir ļoti nopietns un svarīgs signāls arī Ukrainas valdībai un cilvēkiem saprast – ka viņi grib būt ES. Arī mēs gribam, lai viņi ir pie mums.”

Turpretī Rietumeiropas valstu skeptiķi uzskatīja, ka Ukrainai nevajag dot tukšus solījumus. Šajā nometnē visskaļākais bija Nīderlandes premjers Marks Rute.

"Nekāds paātrinātais iestāšanās process nepastāv. Nīderlande bija viena no pirmajām valstīm, kas palīdzēja Ukrainai militāri un iestājās par stingrākām sankcijām. Mēs kopā esam jau daudz sasnieguši, bet, visticamāk, mums vajadzēs iet vēl tālāk.

Tādēļ es vēlos koncentrēties uz to, kā mēs varam palīdzēt Volodimiram Zelenskim šodien un rīt. Savukārt iestāšanās Eiropas Savienībā ir ilgs process un nav skaidrs, vai tas vispār notiks. Eiropas Komisijai tagad ir jāsniedz savs novērtējums un tad Padomei jāpieņem lēmums.

Tas prasīs vairākus mēnešus vai pat gadus. Es domāju, ka mums ir jākoncentrējas uz to, ko var darīt šeit un tagad, lai padziļinātu sadarbību."

Sankcijas pret Krieviju kļūst stingrākas

Beigu beigās līderiem izdevās vienoties par paziņojumu, ka Ukraina pieder Eiropas saimei un ka tās iestāšanās pieteikums tiks izvērtēts Eiropas Komisijā saskaņā ar visiem noteikumiem.

Latvijas valdības vadītājs Kariņš uzskata, ka arī tas ir ievērojams progress. Tāpat Kariņš izcēla vienošanos par pakāpenisku atteikšanos no Krievijas gāzes, naftas un ogļu izmantošanas. Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka to var izdarīt piecu gadu laikā. Bet par to, vai pakļaut Krievijas energoresursus sankcijām, diskusijas vēl turpinās.

“Te ir jānošķir divas lietas. Viens ir iespējamās sankcijas, un otrs ir virziens, kur mēs ejam. Tātad tas lielais vilciens ir iedarbināts un mēs virzīsimies prom no šiem energoavotiem. Tur droši vien paies vēl daži gadi, kamēr tas pilnībā notiks, jo tas notiks pakāpeniski – kaut kur ātrāk, kaut kur lēnāk.

Otra diskusija, paralēlā, ir vēl par papildus iespējamām sankcijām. Mēs redzam, kā Eiropā, pakāpeniski redzot, kā attīstās karadarbības brutalitāte Ukrainā, sankcijas kļūst un kļūs arvien stingrākas. Neviena opcija nav noņemta no galda. Visas opcijas joprojām pastāv.”

Tāpat ir paredzēts, ka Eiropas Savienība piešķirs vēl 500 miljonus eiro, lai sniegtu Ukrainai militāro palīdzību.

Jāatsakās no Krievijas energoresursiem

Valstu un valdību vadītāji runāja arī par to, kā finansēt apjomīgus tēriņus gan aizsardzībai, gan pārejai uz jauniem enerģijas avotiem. Ir vairākas valstis, tostarp Grieķija un Itālija, kas vēlas, lai šādi izdevumi netiktu iekļauti Eirozonas deficīta rāmjos vai tiktu finansēti no kopējiem līdzekļiem. Bet citas valstis saka, ka vispirms vajadzētu sagaidīt, lai izklīst karadarbības radītā neskaidrība un tikai tad runāt par nākamajiem ekonomiskajiem soļiem.

Eiropas Komisija līdz maija vidum nāks klajā ar priekšlikumu pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes, naftas un oglēm līdz 2027. gadam, pie tam tā, lai divas trešdaļas šī darba būtu paveiktas jau šogad. Līdz šī mēneša beigām Eiropas Komisija iesniegs priekšlikumus par iespējām ierobežot gāzes cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz elektroenerģijas cenām.

Komisija arī apsolīja, ka tiks radīta elastība budžeta līdzekļu izmantošanā, lai ļautu dalībvalstīm novirzīt naudu palīdzībai kara bēgļiem. Un notiek darbs pie ceturtās sankciju paketes pret Krieviju. Taču nevar izslēgt, ka tālākā Krievija agresija liek Eiropai ne tikai pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes, bet tās importu pievienot sankciju sarakstam. Pēc divām nedēļām plānota jauna ES dalībvalstu līderu tikšanās, šoreiz Briselē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti