Pēc tam, kad pagājušās nedēļas beigās Krievijas televīzijā tika demonstrēta dokumentālā filma „Krima. Ceļš uz dzimteni”, kurā analizēta Krimas aneksijas operācija, sociālajos tīklos ne viens vien lietotājs pauda viedokli, ka filmas materiāli varētu kalpot par pamatu, lai Krievijas līderus varētu iesūdzēt Hāgā bāzētajā krimināltiesā. Šodien Ukrainas amatpersonas paziņojušas, ka šāds nodoms tiešām ir.
Kā paziņojis Ukrainas tieslietu ministrs Pāvels Petrenko, ir rūpīgi izanalizēti Krievijas prezidenta Vladimira Purina un aizsardzības ministra Sergeja Šoigu filmā paustie izteikumi, šie materiāli pašlaik tiek apkopoti, tiks nodoti Ģenerālprokuratūrai, kas arī iesaistīsies sarunās ar Hāgas tribunāla prokuroriem. Ministrs atgādinājis, ka šī gada februārī Augstākā Rada pieņēma lēmumu par vēršanos tiesā ar mērķi izvērtēt tos noziegumus, kurus ir pastrādājušas krievu amatpersonas-militāristi, kā arī tās personas, kuras viņi atbalstīja Ukrainas austrumos un Krimā. Petrenko arī paskaidrojis, ka pirmā prasība tiesā tika iesniegta jau pagājušajā gadā un tā saistīta ar bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča un viņa tuvāko līdzgaitnieku pastrādātajiem noziegumiem.
Arī Ukrainas valdība un premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks ir uzdevuši Ārlietu ministrijai kopīgi ar Ģenerālprokuratūru sagatavot un nosūtīt Hāgas tribunālam attiecīgu lēmumu, aicinot saukt Krievijas Federāciju pie atbildības par agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju. Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzlikusi par pienākumu Krievijai līdz 25. martam sniegt savus paskaidrojumus Ukrainas prasībai par Kriemas aneksiju. Ukrainas puse norāda, ka, visticamāk, Krievija šīs prasības izpildi mēģinās novilcināt. Gadījumā, ja Eiropas Cilvēktiesību tiesas prasība netiks apmierināta, tiesai tikšot nosūtīta minētās dokumentālās filmas kopija. Ukrainas varas iestādes uzskata, ka filmā minētie izteikumi var kalpot kā pierādījumi par starptautisko tiesību pārkāpšanu.
Bet tikmēr trešdien Maskavas centrā, Sarkanajā laukumā, tiek pieminēta pirmā gadskārta kopš Krimas pievienošanas Krievijai. Uz mītiņu „Mēs kopā” ieradušies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kurus no skatuves uzrunā dažādu politisko partiju līderi un mākslinieki. Ar lielu nepacietību tika gaidīta arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierašanās. Savā uzrunā atnākušajiem Putins norādījis, ka vienmēr ir uzskatījis un arī uzskata ukraiņu un krievus par brāļu tautām. Putins arī paudis pārliecību, ka Krievija pārvarēs visas gan iekšējās problēmas, gan tās grūtības, kuras Krievijai tiek uzveltas no ārpuses. Pēc viņa vārdiem, šādas darbības pret Krieviju ir pilnīgi bezjēdzīgas. Runājot par Ukrainu, Krievijas prezidents norādījis, ka Krievija ir izdarījusi visu iespējamo, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk pārvarētu šo sarežģīto attīstības periodu un tiktu atjaunotas normālas divpusējās attiecības.
