Ukrainā sīvas cīņas gaidāmas par Slovjanskas pilsētas aizstāvēšanu

Krievijas spēki Ukrainā savu uzmanību arvien vairāk koncentrē uz Slovjanskas pilsētas ieņemšanu, un tā var kļūt par nākamo nozīmīgo cīņu Doneckas apgabalā. Krievijas spēki pašlaik saskaras ar loģistikas grūtībām, kas varētu sarežģīt uzbrukumu iespējas, taču netiek izslēgts, ka tiks mainīta arī uzbrukumu taktika.

Lai arī stratēģiski svarīgā Lisičanskas pilsēta jau vairākas dienas atrodas Krievijas spēku kontrolē, cīņas tās tuvumā joprojām turpinās. Par to ir paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

Aktīvi tiekot celtas pārceltuves, lai reģionā nogādātu arvien vairāk kaujas tehnikas, taču Krievijas spēku rindās zaudējumi esot ļoti lieli un slimnīcas okupētajās teritorijās ir pārpildītas.

Ukrainā sīvas cīņas gaidāmas par Slovjanskas pilsētas aizstāvēšanu
00:00 / 03:38
Lejuplādēt

Krievijas spēki tuvojas Slovjanskai

Jaunākās britu izlūkdienestu prognozes liecina, ka nākamā izšķirošā cīņa Donbasā ir gaidāma par Slovjanskas pilsētu. Krievijas iebrucēju spēki no Rietumu un Austrumu kaujas grupām pašlaik atrodas aptuveni 16 kilometru attālumā uz ziemeļiem no pilsētas, turklāt draudus Slovjanskai rada arī arī krievu armijas Centrālā un Dienvidu grupa. Tieši šie spēki varētu pastiprināt virzību uz Slovjansku un Kramatorsku no dienvidiem.

Kā intervijā televīzijas kanālam "Espreso TV" norādīja Ukrainas pusē karojošā "Brīvības leģiona" karavīrs Maksims Morozovs, viņaprāt, cīņā par Donbasu tagad vislielākā uzmanība ir jāpievērš tieši Bahmutas aizstāvībai.

"Pašlaik prioritārais virziens ir Bahmutas pilsēta. Jau ir notikuši uzbrukumu mēģinājumi Ukrainas pozīcijām. Un tieši Bahmuta un Slovjanska ir tie virzieni, kas tiek aktīvi taustīti. Vakar vien notika vismaz pieci uzbrukumi, kuri visi tika atvairīti.

Taču es domāju, ka mēs arī turpmāk varam gaidīt gan kājnieku un bruņutehnikas uzbrukumus nakts aizsegā, gan motorizēto strēlnieku vienību uzbrukumus, kā arī aviācijas triecienus, kas tiek praktizēti jau tagad.

Aktīvi būs arī citi virzieni – Avdijivka, Marjinka, taču visaktīvāk aizstāvēt būs nepieciešams tieši Bahmutu."

Krievijai trūkst papildspēku

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs norāda, ka Krievijas armija pašlaik saskaroties ar nopietnām problēmām nodrošināt nepieciešamo karavīru skaitu, jo vienkārši trūkst rezervju.

Pēc Arestoviča vārdiem, joprojām nav redzama jaunu spēku pievešana no Krievijas teritorijas, bet gan tikai spēku pārvietošana no vienas frontes līnijas daļas uz otru.

Tieši tāpēc Krievijas spēkus jau esot grūti nosaukt par uzbrūkošajiem spēkiem.

Arī atvērto datu izlūkošanas eksperts un vietnes "InformNapalm" žurnālists Antons Pavluško uzskata, ka Krievija pirmo reizi astoņu gadu ilgā kara laikā saskaras ar nopietnām loģistikas grūtībām frontē.

Piemēram, Ukrainas spēki arvien veiksmīgāk izdara triecienus pa iebrucēju noliktavām sagrābtajās teritorijās, radot satraukumu spēku pirmajās rindās.

Ungārija nevēlas "provocēt Krieviju"

Laikā, kad izskan ziņas par Krievijas spēku plāniem arvien aktīvāk izmantot arī spārnotās raķetes no Melnās jūras pozīcijām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka tieši pretraķešu sistēmu iegāde vai saņemšana no Rietumu sabiedrotajiem būtu jāuzskata par vienu no galvenajām Ukrainas aizsardzības prioritātēm.

Atsevišķi mediji gan ziņo, ka tādas pretraķešu sistēmas kā "Patriot" Ukraina diez vai jebkad saņems, jo Rietumi nevēloties "provocēt Krieviju".

To nevēlas arī Ungārija, kuras ārlietu ministrs Peters Sījārto paziņojis, ka Ungārija nepiegādās ieročus Ukrainai, jo baidās par Krievijas spēku iespējamiem uzbrukumiem ungāru minoritātei, kas dzīvo Aizkarpatu reģionā.

Ungārija iepriekš paziņojusi, ka tuvākajā laikā tai nebūs iespējams aizstāt Krievijas piegādāto gāzi un naftu.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt