Ukraina: Sēsties pie sarunu galda ar agresoru nebūtu ukraiņu tautas cienīgi

Ceturtdien aprit 31 gads kopš referenduma, kurā vairāk nekā 90 procenti Ukrainas iedzīvotāju nobalsoja par Ukrainas neatkarības pasludināšanu no Padomju Savienības. 30 gadus vēlāk Krievija un Baltkrievija apgalvo, ka NATO valstis kavē miera noslēgšanu nu jau vairāk nekā deviņus mēnešus ilgajā karā. Tikmēr Ukraina paziņojusi, ka sēsties pie sarunu galda ar agresoru nebūtu ukraiņu tautas cienīgi.

Ukraina: Sēsties pie sarunu galda ar agresoru nebūtu ukraiņu tautas cienīgi
00:00 / 04:03
Lejuplādēt

Jau vairākas dienas Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji brīdina par to, ka Krievija varētu gatavot nākamo raķešu triecienu pa Ukrainas teritoriju. Ceturtdien visā valstī tika izsludināta gaisa trauksme, jo no lidlauka Baltkrievijā pacēlās vairāki krievu bumbvedēji. Tāpat bruņotie spēki norāda, ka Melnajā jūrā joprojām atrodas Krievijas karakuģi, kas, visticamāk, veic papildu izlūkošanu pirms jauno triecienu izdarīšanas.

Šajā saspringtajā laikā ir arī labas ziņas. Ukraina ceturtdien veikusi kārtējo karagūstekņu apmaiņu. Dzimtenē atgriezušies 50 Ukrainas karavīri, tostarp Mariupoles aizstāvji. Arī Krievijai nodoti 50 gūstekņi, kuriem, pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas teiktā, esot draudējušas nāves briesmas.

Lavrovs un Lukašenko vaino Rietumus

Agresīvā Krievijas retorika ceturtdien spilgti izpaudās arī Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova komentāros par situāciju Ukrainā un drošības situāciju Eiropā. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Lavrovs atzinis, ka Krievija iznīcina Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, jo Rietumi – ar to īpaši domājot ASV un NATO – piepumpējot Ukrainu ar ieročiem, kā arī apmācot ukraiņu militārpersonas. Viņš arī norādījis, ka Rietumi ir bijuši tie, kas bremzējuši iespējamās sarunas ar Ukrainu.

"Kad viņi apsūdz mūs par to, ka mēs pastāvīgi prasām kaut kādas sarunas, lai iegūtu laiku un izmantotu to mūsu spēku papildināšanai militārās operācijas īstenošanai, tas ir gan smieklīgi, gan nepatīkami. Jo cilvēki atklāti melo," apgalvo Lavrovs, kurš daudzkārt melojis par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Nekad mēs nekādas sarunas neesam prasījuši. Taču mēs esam teikuši – ja kādam ir interese atrisināt konfliktu sarunu ceļā, mēs esam gatavi to uzklausīt.

Atgādināšu, ka martā, kad ukraiņi lūdza viņus uzklausīt, mēs ne tikai uzklausījām, bet pat bijām gatavi vienoties ar viņiem uz viņu noteikumiem. Viņiem to neļāva izdarīt, jo karš vēl nebija atnesis pietiekami lielu bagātību tiem, kuri to vada un diriģē. Un dara to, pirmkārt, amerikāņi un briti," apgalvo Lavrovs.

Viņš arī izmantojis iespēju apsūdzēt NATO par "agresīvo izplešanos Austrumeiropā", kā arī citos pasaules reģionos, apgalvojot, ka savā pastāvēšanas vēsturē NATO nevar lepoties ne ar vienu īstu veiksmes stāstu.

Ceturtdien arī Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko, uzrunājot drošības dienestu pārstāvjus, brīdinājis par pieaugošajiem draudiem no NATO puses un Ukrainas centieniem ievilkt aliansi karadarbībā, tostarp pret Baltkrieviju.

Nav jēgas runāt ar barbariem

Šīs nedēļas laikā vairāki Rietumu līderi ir izteikušies, ka karu Ukrainā diplomātiskā ceļā atrisināt neizdosies. Kā ir paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs, ir bezjēdzīgi mēģināt piespiest Ukrainu piekrist kaut kādiem kompromisiem ar cilvēkiem, kuri nogalina ukraiņu bērnus un zvērīgi izturas Ukrainas zemē. Uzstājoties Kijivas drošības forumā, Danilovs par Krieviju izteicies ļoti skarbi.

"Viņi ir vienkārši jāiznīcina, lai viņi kā valsts beigtu pastāvēt tajās robežās, kurās viņi pašlaik eksistē. Šodien Krievija ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kurai ir kolonijas savā teritorijā, viņi ir iznīcinājuši lielu skaitu tautu, kultūru un tradīciju – viņi ir vienkārši barbari.

Bet, kad jūs sakāt, ka ar šiem barbariem mums jāsēžas pie sarunu galda un jāsarunājas, tad, manuprāt, tas nebūtu mūsu tautas cienīgi."

Danilovs arī norādījis, ka gan Ukrainai, gan tās partneriem ir jāpanāk vienots viedoklis par to, kā tad izpaudīsies Ukrainas uzvara. Pēc viņa vārdiem, ir nepieciešams karam pielikt īstu punktu, jo kompromisi tikai pabīda tālāk turpmākas problēmas. No Ukrainas skatu punkta risinājums ir tikai viens – Ukrainas varas atgriešanos robežās, kas tika atzītas 1991. gada 1. decembra referendumā. Līdz tam ne par kādu uzvaru runas nevar būt.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti