Porošenko trešdien sācis īstenot dzīvē savu plānu par situācijas stabilizēšanu valsts austrumos. Pirmkārt, prezidents devis rīkojumu pretterorisma operācijas dalībniekiem pārtraukt uguni.
Šī pamiera laikā kaujiniekiem tiek dota iespēja nolikt ieročus un tiek nodrošināts drošības koridors, pa kuru viņi, arī ar ieročiem var pamest Ukrainas teritoriju. Pēc Porošenko vārdiem, šāds pamiers nebūs ilgs, taču tā laikā ir nepieciešams iegūt atbalstu prezidenta miera plānam arī no visiem Donbasa notikumu dalībniekiem.
Pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas kaujinieki gan šajā piedāvājumā saskatījuši viltību un vēlmi sagūstīt nemierniekus neapbruņotus, tāpēc Porošenko plāns netikšot pieņemts.
Tāpat Ukrainas prezidents trešdien spēris vairākus soļus politiskās dzīves sakārtošanai valstī. Viņš paudis viedokli, ka parlamentam ir jāpaziņo par savu pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanu un ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu. Neilgi pēc tam koalīcijas partijas „Batkivščina”, „Udar” un „Svoboda” arī iesniegušas šādu likumprojektu.
Porošenko ierosinājis arī nomainīt Nacionālās bankas vadītāju un iecelt jaunu ģenerālprokuroru. Taču vislielāko uzmanību izpelnījies lēmums atcelt no amata ārlietu ministru Andreju Deščicu, kurš necenzēti izteicās par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, izraisot diplomātisko skandālu. Deščicas vietā par ārlietu ministru plānots iecelt pašreizējo Ukrainas vēstnieku Vācijā Pāvelu Kļimkinu.
Bet tikmēr Ukrainas Ārlietu ministrija trešdien sniegusi pierādījumus par to, ka Krievijas Federācija ir nelegāli nodevusi bruņojumu bruņotajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos. Pēc jūnija sākumā notikušā uzbrukuma „marinovkas” kontrolpostenim Doņeckas apgabalā tika atrasta pārnēsājamam zenītraķešu kompleksam „Igla” domāta kaste. Turpat arī atrasts rakstisks apstiprinājums, ka vēl šī gada aprīlī šis bruņojums atradies un pārbaudīts Krasnodaras apgabala Jeiskas pilsētas pretgaisa aizsardzības spēku bāzē.
Ministrijas paziņojumā norādīts, ka šis atklājums pierāda Krievijas iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, kā arī terorisma atbalstīšanu. Tāpat Krievijas pusei iesniegta oficiāla prasība izskaidrot, kā bijusi iespējama bruņojuma pazušana no kara bāzes un nonākšana teroristu rokās.
Bet kamēr prezidenta Porošenko ierosinātais pamiers vēl nav stājies spēkā, Luganskas apgabalā starp drošības spēkiem un nemierniekiem ir panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, lai būtu iespējams apmainīties ar bojā gājušo mirstīgajām atliekām. Kā paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija, kopumā pretterorisma operācijas laikā dzīvību ir zaudējuši 147 ukraiņu karavīri, bet ievainoti gandrīz 270.
Šie dati gan nesaskan ar ANO cilvēktiesību organizācijas datiem, kas apgalvo, ka kopš aprīlī uzsāktās pretterorisma operācijas bojā gājuši 356 cilvēki, no kuriem 86 ir ukraiņu karavīri. Savā jaunākajā ziņojumā ANO min aizvien biežāk saņemtos pierādījumus par cilvēku nolaupīšanu, nelikumīgiem arestiem, spīdzināšanu un slepkavībām separātistu kontrolētajos reģionos. Tāpat tiek paustas arī bažas par cilvēktiesību ievērošanu okupētajā Krimā, kur tiek vajāti gan Krimas tatāri, gan arī citas proukrainiski noskaņotas personas.
Jau vēstīts, ka Austrumukrainas reģionos turpinās pretterorisma operācija pret prokrieviskiem kaujiniekiem, bet sestdienas vakarā pie Krievijas vēstniecības Kijevā notika protesta akcija pret Kremļa agresīvo politiku un Krievijas atbalstu teroristu un separātistu darbībām, kuras izraisa Ukrainas pilsoņu un militārpersonu bojāeju. Tā sākās pēc tam, kad prokrieviskie kaujinieki valsts austrumu pilsētā Luganskā notrieca Ukrainas bruņoto spēku transportlidmašīnu un gāja bojā 49 Ukrainas militārpersonas. Vēstniecības ēkai nodarīti nelieli bojājumi.
